Ja tiks turpināts zvejot vairāk un vairāk, nedomājot par nākotni, tad kādu dienu zivju krājumi beigsies, norāda Damanaki: „Tie nav izdomājumi, tā jau ir noticis. Piemēram, Ziemeļu jūrā bija ļoti izplatīta putasu zvejniecība, un pirms desmit gadiem tā sabruka, jo zivis gluži vienkārši neatjaunojās.”
Viņa atgādina, ka nav samazinātas visas nozvejas kvotas, bet tikai tām zivīm, kuras ir apdraudētas. Dažos gadījumos Ziemeļu un Baltijas jūrā kvotas pat palielinātas. „Piemēram, austrumu mencām Baltijā mēs nozvejas kvotas palielinājām. Mēs nesamazināsim kvotas katru gadu. Mēs to darām tad, kad mūsu zinātnieki vērš uzmanību uz problēmu. Pēc viena diviem gadiem, kad krājumi būs atjaunojušies, kvotas atkal palielināsim,” - tā komisāre „Latvijas Avīzē” publicētajā intervijā.
Komisāre uzsver, ka nozvejas ierobežojumi ir pašu zvejnieku labā: „Mums rūp mūsu zvejnieki, nevis otrādi. Aizvadītajā gadā tikai Baltijas un Atlantijas zvejnieki ir saņēmuši lielākas nozvejas kvotas un gadā saņēmuši 135 miljonus eiro vairāk. Ja mēs sasniedzam maksimālo ilgtspējīgo nozveju visos komerciāli lielākajos zivju krājumos, tad mēs visā Eiropā iegūsim divus miljardus eiro kā papildu vērtību. Ja mums būs veselīgāki zivju krājumi, mūsu zvejnieki varēs zvejot vairāk.”
Tāpat komisāre arī netieši sola atbalstu Latvijas zivju pārstrādes nozarei, sakot, ka „nauda, kas varētu palīdzēt zivju pārstrādes nozarei, saistīta ar Eiropas rūpniecības politiku, tāpēc nāksies iesaistīt arī citus dienestus”.
Nākamajā ES finanšu periodā Damanaki sola finanses arī kuģu modernizācijai, taču ne dzinēja jaudu palielināšanai, jo tas nozīmētu, ka spiediens uz zivju krājumiem būs vēl smagāks. „Taču mēs varam dot naudu zvejas rīku modernizēšanai, drošības vajadzībām, zvejnieku apmācīšanai,” sacījusi komisāre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
