Atbalstu enerģijas ražošanu gan no atjaunojamiem energoresursiem, gan arī augsti efektīvā koģenerācijā paredz Eiropas Savienības (ES) tiesību akti, kas Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoši, komentējot pēdējā laikā bieži izskanējušos jautājumus, kādēļ caur obligātā iepirkuma sistēmu elektrības pircējiem jāmaksā arī par gāzes izmantošanu, skaidroja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Izstrādājot atbalsta mehānismus, lai pārņemtu attiecīgās ES direktīvas, cita starpā ticis ņemts vērā arī Latvijas centrālās siltumapgādes sistēmas sliktais stāvoklis, tai skaitā zemā energoefektivitāte un lielais infrastruktūras nolietojums. Tā kā pieprasījums pēc siltumenerģijas jaudām teorētiski ir ierobežots, un, lai pēc iespējas efektīvi tiktu izmantotas esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas, iepriekšējos gados atbalsts koģenerācijas stacijām netika ierobežots vienīgi ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu, skaidroja EM.

Ministrija atgādina: lai novērstu jaunu koģenerācijas staciju attīstību, kas izmantotu dabasgāzi, jau no 2010.gada 1.novembra pretendēt uz tiesību iegūšanu pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai garantētas maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko jaudu var tikai komersanti, kuri elektroenerģijas ražošanai izmanto vai plāno izmantot atjaunojamos energoresursus.

Apzinoties līdzšinējā caur obligāto iepirkumu īstenotā atjaunojamās enerģijas atbalsta mehānisma nepietiekamo efektivitāti, kā arī, lai sasniegtu enerģētikas un vides mērķus 2020.gadā, EM sagatavojusi iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

Ziņojumam pievienotais protokollēmuma projekts paredz uzdevumu ministrijai līdz 2013.gada 1.janvārim sagatavot informatīvo ziņojumu par esošiem atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot fosilos energoresursus, un to ietekmes izvērtējumu, kā arī līdz šā gada 1.oktobrim iesniegt valdībā priekšlikumu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas atbalsta mehānisma izveidei, nosakot ekonomiski pamatotu atbalsta perioda ilgumu un intensitāti.

Jautājums par obligātā iepirkuma veidošanos aktualizējās pēc Administratīvās apgabaltiesas lēmuma apmierināt vairāku fizisku un juridisku personu sūdzības par AS "Latvenergo" tarifu akceptēšanu 2011.gada februārī. Tiesa atcēla Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011.gada 16.februāra lēmumu Nr.40, ar kuru regulators bija atcēlis iepriekšējos "Latvenergo" tarifus un kurā netiek konstatēta energokompānijas iesniegto jauno tarifu neatbilstība metodikai vai ekonomiski pamatotām izmaksām.

Tarifu apstrīdētāji kritizēja obligātā iepirkuma komponentes noteikšanu, kas ir viena no tarifa sastāvdaļām. Pieteicējs Eduards Ikvilds norādīja, ka neredz pamatojumu, kāpēc nodokļu maksātājiem jāmaksā par produktu, kas tiek iegūts ārpus Latvijas un kas nav atjaunojamais resurss, proti, par gāzi. Ikvilds norādīja, ka, piemēram, Zviedrijā obligātā iepirkuma komponentes nav. Viņš uzskata, ka ir daudz dažādu mehānismu, kā var atbalstīt konkrētas ražotnes, piemēram, vēja ģeneratorus, mazās hidroelektrostacijas, bet viņš neredzot nekādu loģiku, ka "nodokļu maksātāju nauda jāatdod Krievijai".

Ikvilds apstrīdējis regulatora pērnā gada lēmumu, ar kuru noteikta obligātā iepirkuma komponente. Administratīvā apgabaltiesa viņa sūdzību noraidījusi, tāpēc viņš vērsies Augstākajā tiesā. Iedzīvotājs pauda gatavību vērsties arī Satversmes tiesā.

Savukārt informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns vaicāja, par cik samazinātos gala cena elektrībai, ja lietotāji vairs neatbalstītu koģenerāciju, termoelektrocentrāles. Arī Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Paulis Barons kritizēja komponentes veidošanos, norādot, ka tādējādi caur tarifiem slēptā veidā tiek maksāts par gāzi.

Kā iepriekš skaidrojis regulators, obligātā iepirkuma komponentes piemērošanas principus ir noteikusi valsts, tādējādi atbalstot elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un koģenerācijā. Valsts noteiktais atbalsts paredz, ka šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji, tādējādi kompensējot publiskajam tirgotājam - "Latvenergo" - obligātā elektroenerģijas iepirkuma dēļ radītos papildu izdevumus.

Normatīvie akti paredz, ka publiskās tirgotāja aprēķinātās un iesniegtās obligātā iepirkuma komponentes par iepriekšējā gadā veikto iepirkumu ne vēlāk kā līdz februāra beigām jāapstiprina un jāpublicē regulatoram. Komponenti aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā gada faktiskajiem datiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!