Tiesneši lūdz prezidentu 'piebremzēt' likumu par akcionāru sapulču strīdu skatīšanu Jelgavas tiesā  (14)

Viņš informēja, ka biedrība lūgusi prezidentu neizsludināt pagājušajā nedēļā pieņemtos grozījumus Civilprocesa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai Saeimai, jo speciālas piekritības tiesas izveidošana ir pretēja valdības apstiprinātajām tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009. – 2015.gadam, kurās valdība atteikusies no jaunu specializētu tiesu izveidošanas. Tāpat šāds Saeimas lēmums un Jelgavas tiesas specializācijas būtu atkāpšanās no valdības koncepcijas.

Jelgavas tiesas specializācija ir būtisks tiesu iekārtas politikas jautājums, taču šāds priekšlikums nav ticis nodots Tieslietu padomes izvērtēšanai. Biedrība norāda, ka nedz valdība, nedz Saeima šādi nav ievērojusi likumu "Par tiesu varu".

Turklāt speciālas piekritības tiesu veidošana nodarīs būtisku kaitējumu pašreiz sistēmiski skaidrai tiesu iekārtai un sadrumstalos tiesu iekārtu.

Tāpat akcionāru sapulču strīdu lietu nodošana Jelgavas tiesai palielinās tās tiesnešu noslodzi, salīdzinot ar kolēģiem citās tiesās, jo Jelgavas tiesa turpinās skatīt arī pārējās tai piekritīgās civillietas un krimināllietas. Tādējādi par to pašu darbu Jelgavas tiesneši saņems mazāku atalgojumu, nekā citu tā paša līmeņa tiesu tiesneši, bet citu lietu izskatīšana aizkavēsies.

Biedrība norāda, ka līdzšinējais pamatojums speciālās tiesas izvēlei no tiesiskas valsts viedokļa ir apšaubāms, jo tā pamatā ir tiesu priekšsēdētāju subjektīvs lēmums, jo Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja Svetlana Beļajeva iepriekš bija paziņojusi, ka viņas vadītā tiesa tomēr nav gatava skatīt šīs kategorijas lietas, bet Jelgavas tiesas priekšsēdētājs Alberts Kokins esot piekritis šāda veida lietu skatīšanai viņa vadītajā tiesā. Administratīvo tiesnešu biedrībai pārliecināta, ka tiesu iekārtas izmaiņas nedrīkst pakārtot kādas personas subjektīvajam viedoklim un šādu izmaiņu pamatā jābūt izsvērtam lēmumam.

Biedrība arī norādījusi, ka jau šobrīd tiek izteikti priekšlikumi veidot speciālās būvniecības tiesas, atsevišķu īpaši pakļauto personu disciplinārpārkāpumu jautājumu tiesas un korupcijas noziegumu iztiesāšanas tiesas. To pamata ar argumentiem, ka vispārējā jurisdikcija nenodrošina kompetentus tiesnešus konkrētās lietās, ka vienas tiesas noteikšana veicinās vienotas tiesu prakses veidošanos un tās stabilitāti, kā arī nodrošinās iespēju augstākai tiesas procesa kvalitātei.

Tomēr biedrība norāda, ka šādi apsvērumi nav pamatoti, jo tiesneša nekompetence ir pamats tiesneša atcelšanai no amata, nevis speciālu tiesu veidošanai.

Neatkarīgi no lietu veida ikvienam iedzīvotājam ir pamats izvirzīt prasību, lai viņa lietu iztiesātu ātri un kompetenti. Jau šobrīd pastāv tiesnešu specializācija konkrētās tiesas ietvaros.

Tāpat speciālās piekritības tiesas izveidošana neievēro tiesu izvietojuma principus Latvijas reģionālajās teritorijās. Tiesu iestādes ir izvietotas atbilstoši valsts teritorijas administratīvajam iedalījumam, bet lietu piekritība noteikta atbilstoši tuvākajai strīda vietai un atbildētāja atrašanās vietai.

Neimanis atzīmēja, ka tiesneši ir gatavi pamatot savu viedokli klātienē un iesaistīties plašākā diskusijā par tiesu iekārtas nākotni Latvijā.

Saeimas deputāti ceturtdien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot, ka Jelgavas tiesa būs vienīgā pirmās instances tiesa, kas skatīs prasības pieteikumus lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Jelgavas tiesas priekšsēdētājs Kokins aģentūrai LETA norādījis, ka "neviens neprasīja, vai esam gatavi vai tomēr nē" šādu lietu skatīšanai. Par galveno iemeslu, kāpēc tika izvēlēta Jelgavas tiesa, Kokins minēja tiesas "fizisko kapacitāti", tas ir, tiesas slodzi, kā arī ģeogrāfisko faktoru, lai procesa dalībniekiem no tālākām Latvijas vietām būtu salīdzinoši ērta piekļūšana tiesai, jo Jelgava atrodas ģeogrāfiskajā centrā. Šīs kategorijas lietas skatīšot seši tiesneši, kuri patlaban skata civillietas.

Savukārt Tieslietu ministrijā iepriekš norādīja, ka Jelgavas tiesa gan arī turpmāk pastāvēs kā pirmās instances tiesa un skatīs visu kategoriju civillietas, kas saskaņā ar procesuālajām tiesību normām ir piekritīgas tās jurisdikcijai. Likums noteiks speciālu tiesvedības kārtību, kā tiks skatīti pieteikumi par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Lēmums par šīs kategorijas lietu specializācijas izveidi attiecībā uz vienu tiesu visā valsts teritorijā tika pieņemts, ņemot vērā šīs kategorijas lietās izskatāmo prasījumu specifiku. Vienas tiesas noteikšana veicinās vienotas tiesu prakses veidošanos un tās stabilitāti, kā arī iespēju nodrošināt augstāku tiesas procesa kvalitāti, uzskata ministrija.

Paredzēts, ka jaunā kārtība stāsies spēkā un Jelgavas tiesas šis kategorijas lietas sāks skatīt šā gada 1.jūlijā.