Dzelzs lējēju nedienas jeb 'Liepājas metalurga' bēdubrāļi  (75)

Reaģējot uz pieprasījuma samazinājumu, vairākas tērauda ražotnes 2012.gadā tika slēgtas, kas tiek skaidrots ar pasaules un Eiropas tērauda ražošanas jaudu pārpalikumu. Prognozes Eiropas metalurģijas tirgum nav iepriecinošas, jo tas pakāpeniski zaudē savu tirgus daļu Āzijai, kur ne tikai aug ražošanas apjomi, bet arī tiek uzlabotas tehnoloģijas un ieviestas modernas uzņēmumu vadības metodes.

Portāls "Delfi" apkopo spilgtus piemērus par "Liepājas metalurga" bēdubrāļiem, kam šogad ražošanā vairs neiet tik labi kā agrāk.

ASV kompānijas "U.S. STEEL Corporation" piederošais slovāku metalurģijas milzis "U.S. Steel Košice" (USSK), kas valstī ir lielākais darba vietu nodrošinātājs, tik tikko kā šī gada martā  izvairījies no uzņēmuma slēgšanas, jo galvenais investors no ASV izlēma uzņēmumā tomēr turpināt ieguldīt savus līdzekļus.

Slovākijas premjerministram Robertam Fiko nācās braukt uz ASV, lai panāktu vienošanos ar ASV uzņēmumu, kas citu starpā paredz, ka no 2014.gada Slovākijas valdība mainīs likumdošanu, lai radītu metalurģijas gigantam labākus biznesa vides apstākļus.

Viens no lielākajiem kalnrūpniecības un metalurģijas uzņēmumiem Krievijā "Mechel" nonācis smagos parādos 9,1 miljardu dolāru (4,9 miljardu latu) apmērā un aizvien turpina meklēt potenciālo investoru un atbalstu privātajās un arī valsts bankās, lai izkļūtu no bankrota draudiem.

Krievu metalurģijas flagmanis bija spiests par simbolisku cenu pārdot piecas savas ražotnes Rumānijā. Rumāņu kompānija "Invest Nikarom SRL" par  piecām krievu "dzelzs lietuves" ražotnēm samaksājis nieka 70 dolārus (37,7 latus). Uzņēmums atradis arī sadarbības partneri Ķīnā  "Baosteel Group Corp.", kas noslēdzis ar krievu kompāniju līgumu par apjomīgu ogļu kravu iegādi, kas ļaušot kalnrūpniecības un metalurģijas uzņēmumam uzlabot finanšu stāvokli.

Smagās problēmās nonācis Ukrainas Kalnrūpniecības un metalurģijas komplekss "MMC". Marta sākumā valsts prezidents Viktors Janukovičs  izteicies, ka uzņēmums veido fundamentālu daļu no valsts ekonomikas un valsts atbalsts noteikti sekošot, tā mērķim radīta speciāla darba grupa, kas gatavo iespējamos metalurģijas uzņēmuma glābšanas risinājumus. Metalurģijas nozares krīze Ukrainā sākās 2008.gadā, kad valsts kompānijas nespēja izturēt konkurenci ar Ķīnas un Krievijas ražotājiem, kuru produkcija ir lētāka.

Pasaulē lielākā metalurģijas kooperācija Luksemburgā bāzētā "ArcelorMittal S.A", kas gadā saražo teju 100 miljonu tonnu metāla, šī gada sākuma izsauca uz sevi ugunīgas metalurģijas strādnieku dusmas, kad paziņoja, ka Beļģijā, Lježā tiks slēgtas 7 no 12 rūpnīcas ražotnēm, kā rezultātā darbu zaudēs 1300 strādnieku.

Uzņēmums sevi attaisno skaidrojot, ka 2012.gadā metalurģijas tirgus noiets Eiropā samazinājies ap 30 %.

Savukārt kompānijas lēmums slēgt divas tēraudkausēšanas ražotnes Francijā, Floranžas pilsētā, izraisīja pamatīgu kompānijas konfliktu ar Francijas valdību, kas pieprasīja ražotnes pārdot, nevis slēgt. Kompromiss tika panākts Francijai abas rūpnīcas nacionalizējot.

Vācu lielākā tērauda ražošanas firma "Thyssen Krupp" pērn cieta 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardi latu)  lielus zaudējumus, galvenokārt Brazīlijas un ASV rūpnīcu neveiksmīgās darbības dēļ.

Kompānija plāno atlaist 2000 metalurģijas  strādniekus no 27 600 Eiropā nodarbinātajiem, tādējādi cerot ietaupīt 500 miljonus eiro (351,4 miljoni latu).

Eiropas Komisija (EK) šī gada martā sākusi izmeklēšanu, vai Grieķijas valdības ieguldījums aptuveni 105 miljonu eiro (73,8 miljoni latu) apmērā "Larco General Mining and Metallurgical Company S.A." tērauda ražotāja glābšanā ir bijis saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumiem. 

EK uzsāktās izmeklēšanas dati pagaidām liecina, ka grieķu metalurģijas pārstāvji grūtībās nonāca 2008.gadā, kad pakāpeniski tā sāka arī iegūt finansējumu no valsts.

Summa metalurgam pārskaitīta gan kā kapitāla palielinājums, gan izmaksāta aizdevumu formā.