ES likumdevējiem pirmās svarīgās vienošanās par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2014.gada  (6)

Attiecībā uz tiešmaksājumu apjomu un sadali dalībvalstīm likumdevēju sarunas vēl turpināsies.

Trešdienas politiskā vienošanās vainago trīs mēnešus ilgušās sarunas starp Eiropas Parlamentu, ES prezidentvalsti Īriju un Eiropas Komisiju, tomēr galīgos lauksaimniecības politikas tiesību aktus varēs pieņemt vien pēc tam, kad būs apstiprināts ES daudzgadu budžets laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

"Panākto vienošanos var uzskatīt par ES zemnieku un patērētāju uzvaru. Turpmākā ES lauksaimniecības politika būs elastīgāka un to varēs efektīvāk pielāgot pārmaiņām. Šī ir pirmā reize, kad Parlaments bija pilnvērtīgi iesaistīts ES lauksaimniecības politikas veidošanā, un tas ir apliecinājis, ka ir šī uzdevuma augstumos", sacīja EP Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs un Parlamenta sarunu grupas vadītājs Paolo De Castro.

ES maksājumi vienīgi aktīvajiem zemniekiem

Deputātiem izdevies panākt to, lai ES izveidotu "melno sarakstu" ar zemes īpašniekiem, kas nevar pretendēt uz tiešajiem maksājumiem, iekļaujot, piemēram, lidostas un sporta klubus, ja vien tie nespēj pierādīt, ka lauksaimnieciskā darbība veido būtisku viņu ienākumu daļu.

Zaļāka lauksaimniecība

Trešdien panākta vienošanās 30% no katras valsts tiešmaksājumu budžeta piešķirt vienīgi zemniekiem, kas īsteno noteiktus vides aizsardzības pasākumus. Tomēr attiecīgos pasākumus ļaus īstenot pakāpeniski un to stingrība būs atkarīga no saimniecības izmēra. Būtiskākie vides pasākumi būs lauksaimniecības kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju un pastāvīgo ganību uzturēšana un "ekoloģiski nozīmīgu platību" veidošana.

Saskaņā ar vienošanos, pēc divu gadu pārejas perioda zemnieki, kas nebūs veikuši attiecīgos pasākumus, ne vien nesaņems vides prasībām piesaistīto tiešmaksājumu daļu, bet viņiem piemēros arī papildu sankcijas — trešajā gadā maksājumus samazinās par 20%, bet sākot ar ceturto gadu — par 25%.

Jauno zemnieku atbalsta shēma

Lai piesaistītu jaunatni lauksaimniecībai, pēc Parlamenta prasības izveidos obligātu ES mēroga programmu, no kuras zemniekiem līdz 41 gada vecumam piešķirs papildu tiešmaksājumu piemaksas 25% apmērā par 25-90 hektārus lielām zemes platībām.

Vairāk ietekmes lauksaimnieku apvienībām

Eiropas Parlamentam arī izdevās lielā mērā nodrošināt pasākumus, kas palīdzēs zemniekiem pielāgoties tirgus svārstībām un palielinās iespējas ietekmēt cenu, piešķirot lauksaimnieku organizācijām jaunas pilnvaras.

Saglabāta arī Parlamenta prasība ļaut dalībvalstīm veidot savu tiesisko regulējumu attiecībā uz līgumiskajām attiecībām par lauksaimniecības produkcijas piegādi. Dalībvalstis varēs arī izveidot piegādes pārvaldības sistēmu gaļas un siera produktiem, kas aizsargāti ar izcelsmes vietas norādēm.

Cukurs, vīns un piens

Pēc Parlamenta prasības cukura kvotu sistēmu atcels 2017.gadā, ne 2015.gadā, kā tas bija rosināts sākotnēji. Vienošanās arī paredz līdz 2030. gadam saglabāt spēkā pašreizējos vīnkopības regulēšanas noteikumus. Parlamentam sarunās nācās atkāpties no savām prasībām attiecībā uz piena kvotu sistēmu.

Vēl neatrisinātie jautājumi

Prezidentvalsts Īrija nevēlējās diskutēt par jautājumiem, kas ir tieši atkarīgi no tā, kāda būs galējā likumdevēju vienošanās par Daudzgadu budžetu 2014. -2020. gadam, tāpēc to apspriešana atlikta uz vēlāku laiku. Minēto jautājumu vidū ir tiešmaksājumu griesti lielajām zemniecībām, Latvijai "sāpīgākais" jautājums par taisnīgu ES tiešmaksājumu sadali dalībvalstu starpā, kā arī elastība attiecībā uz līdzekļu pārvietošanu no dalībvalsts tiešmaksājumu budžeta uz lauku attīstības programmām.

Latvijas EP deputāte Sandra Kalniete (V) uzskata, ka panāktā vienošanās atbilst Latvijas zemnieku interesēm un vajadzībām lielākajā daļā jautājumu. Kalniete uzsver, ka nevienošanās paildzinātu neskaidrības, ierobežotu naudas plūsmu, jo Latvijai šobrīd svarīgākais ir spēt nodrošināt Eiropas līdzekļu izmantošanu tā, lai lauki saņemtu naudu attīstībai.

Latvija ir viena no nedaudzajām ES dalībvalstīm, kurai lauksaimniecībai un lauku attīstībai atvēlētie līdzekļi pieaugs. Lielākajā daļā dalībvalstu tiešmaksājumi zemniekiem tiks samazināti, tādējādi lēnam tiek samazināts tiešs atbalsts Eiropas zemniekiem.

Tomēr galīgā vienošanās par ārējo konverģenci jeb tiešmaksājumu pakāpenisku izlīdzināšanu ir atlikta līdz parlaments būs apstiprinājis Eiropas jauno daudzgadu budžetu. Tādējādi jautājums par maksimālo atbalsta apjomu Latvijas zemniekiem atkal tiek nodots Padomei.

"Faktiski šis lēmums izslēdz Eiropas Parlamentu no līdzlemšanas un nonāk pretrunā ar Lisabonas līguma garu, kurš skaidri nosaka, ka lauksaimniecības jautājumos Parlamentam ir pilnas koplēmuma tiesības. Šobrīd nav skaidrības par lemšanas procedūru šajā Latvijas zemniekiem vissvarīgākajā jautājumā. Katrā ziņa deputāti. Arī es, esam apņēmības pilni nepieļaut, ka EP nostāja tiešmaksājumu izlīdzināšanas un pārejas perioda ilguma jautājumos netiek ņemta vērā," uzsver Kalniete.

Kalniete arī uzskata, ka līdz šim panāktie kompromisi ir izdevīgi Latvijai. Situācijā, kad KLP budžets tiek samazināts un tiek samazināti tiešie maksājumi citu valstu zemniekiem, Latvijas zemniekiem tiešie maksājumi pieaugs teju divkārt. No mūsu zemniekiem un politikas plānotājiem būs atkarīgs, cik efektīgi šo ievērojamo līdzekļu pieaugumu mēs pratīsim izmantot. Pats svarīgākais ir tas, ka nauda nonāks mūsu laukos un tie būs vismaz 1,7 miljardi eiro tiešmaksājumos un apmēram 900 miljoni eiro Latvijas zemniekiem būs pieejami dažādiem attīstības projektiem. Deputāte uzskata, ka Latvijas zemnieki ir lielākie ieguvēji no KLP reformas šā budžeta ietvarā.

Parlamenta, Padomes un Komisijas sarunās panāktas arī vienošanās paredz, ka 2017. gadā pilnībā tiks likvidētas cukura kvotas. Lai izvairītos no tā, ka tiešmaksājumus saņem golfa laukumi, lidostas un citai uzņēmumi būs sastādīts saraksts ar zemes lietojuma veidiem, par kuriem tiešmaksājumi nepienākas. Dalībvalstīm līdz pat 2% no tiešmaksājumu apjoma būs jāatvēl jauno zemnieku atbalstam. Sakot ar 2015. gadu 5% no aramzemes būs jāatstāj neizmantoti, bet 2017. gadā šis skaitlis var pieaugt līdz 7%, uzsver Kalniete.

Oficiāli KLP reformu gan tikai plāno apstiprināt rudenī, kad būs skaidrība par kopējo budžeta apjomu.