Rūdolfs Veiss pirms 10 gadiem pameta studijas Latvijā un īsti pat neprazdams angliski, tomēr spēja iestāties vienā no labākajām Lielbritānijas biznesa skolām Astonas universitātē. Studiju laikā izgāja praksi „Xerox”, kļuva par finanšu konsultantu Briselē, bet pēc nepilna mēneša finanšu sektorā uzsāks darbu Katarā. Sarunā ar portālu "Delfi" Veiss stāsta par to kāpēc pameta Latviju un kā izdevās iegūt darbu Katarā. Veiss ir viens no jūlija sākumā Rīgā plānotā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma dalībniekiem.
Pirms desmit gadiem pameti Latviju, īsti neprazdams angļu valodu, tagad uzsāksi darbu Katarā starptautiskā finanšu konsultāciju firmā. Kā Tev tas izdevās?
Pirms desmit gadiem pametu studijas Latvijas Universitātē un devos studiju gaitās Lielbritānijā. Gada laikā teicami iemācījos angliski, vēl 19 gadu vecumā nevarēju pateikt teikumu angļu valodā. Beidzot vidusskolu, man un liecības angļu valodā bija četrinieks.
Iestāties izdevās Lielbritānijas top četri biznesa skolā. Tas arī bija pirmais nozīmīgais solis ceļā uz Kataru. Pēc trīs gadu studijām un prakses „Xerox" 2009.gadā pabeidzu studijas. Pēc studijām saņemu piedāvājumu pamēģināt savus spēkus Briselē starptautiskā finanšu kompānijā „AES international". Sākotnējais piedāvājums gan bija neilgs - trīs mēneši. Beigās tie izvērtās par 4,5 gadiem.
Mans darbs bija starptautiska finanšu plānošana. Tas ir, es konsultēju cilvēkus, kuru finanses ir saistītas vairākās valstīs. Piemēram, man būtu jāpalīdz latvietim, kurš dzīvo Briselē, saprast, kur viņam būs jāmaksā nodokļi, un no kurienes viņš saņems pensiju.
Viss sākās Briselē, taču tagad dodos uz Kataru, strādāšana būs arī mazliet Dubaijā un citās reģiona valstīs.
Kāpēc aizgāji no LU?
Studijas bija ļoti teorētiskas, mani tas neaizrāva. Sāku strādāt par pārdevēju „Sportland" un tad bija saruna ar vecākiem par studijām ārzemēs. Plāni bija, bet problēma, ka nerunāju angliski. Lielbritānijā arī pirmajā eksāmenā izkritu, taču valodas problēmu nepilna gada laikā atrisināju, uz vietas tu vienkārši esi spiests iemācīties.
Kā sāki Anglijā pelnīt naudu?
Man paveicās, manu studiju maksu Lielbritānijā atmaksāja valsts un vēl palīdzēja nodrošināt dzīvošanu. Tolaik izdevās, jo britu augstskolas ļoti vērtēja ģimenes finanšu līdzekļus, tā kā situācija Latvijā tolaik bija zem tā britu uzliktā minimuma, kam jāatbilst, lai palīdzību saņemtu, man izdevās iegūt finansiālu atbalstu.
Ja parādīji, ka esi arī sabiedriski aktīvs un sekmes bija labas, tad varēja šo finansējumu arī saglabāt.
Ko tu darīji, lai būtu sabiedriski aktīvais students?
Spēlēju basketbolu, tā man tāda tuvāka nodarbošanās. Mums bija interesanta un laba komanda - no 12 spēlētājiem desmit bija dažādas nacionalitātes. Biju es, latvietis, un bija itālis, spānis, nigērietis, ķīnietis, vjetnamietis.
Jūlijā sāksi darbu Katarā. Kāpēc tieši šī valsts?
Katara ir strauji augoša valsts ar salīdzinoši augstu labklājības līmeni pasaulē. Tur nepieciešami speciālisti dažādās nozarēs, piemēram, transports un loģistika - ceļu, metro, ostu plānotāji un celtnieki kā arī nepieciešami cilvēki medicīnā, izglītības sistēmā un arī finanšu jomā.
Taču tajā paša laikā viņiem ir trešās lielākās gāzes ieguves pēc Irānas un Krievijas, tātad ko pārvaldīt viņiem ir. Mēs dzirdam kā Kataras struktūras ik palaikam nopērk, piemēram, „Barclays" bankas akcijas vai „Paris St. Germain" futbola klubu, vai Londonā "Harrods" tirdzniecības centrus. Tur ir tendence, ka viņi uzpērk daudz ko Eiropā, izmantodami, ka eiropieši ir spiesti pārdot krīzes ietekmē.
Mans darbs Katarā būs ar eiropiešiem. Katarai arvien vairāk pastiprinās saites arī ar Eiropu. Eiropieši ir spiesti doties peļņā uz tādām valstīm kā Katara, jo savādāk nevar uzturēt savu labklājības līmeni algu samazināšanas dēļ mājas zemē. Tad nu es būšu viņu cilvēks, starpnieks ar Kataru. Jā, ne tikai cilvēki no Latvijas dodas strādāt uz citām valstīm, pat no Itālijas, Spānijas un Grieķijas cilvēki ir spiesti emigrēt.
Zini kādi būs tavi pienākumi Katarā?
Katarā strādājošajiem nav jāmaksā nodokļi. Cilvēks saņem neto algu un pats plāno, kā izdzīvos vecumdienās. Tad nu šeit ir arī daudz ārzemnieku, kuri vēlētos dzīvot pēc līdzīgas sistēmas, un kuriem šī sistēma jāpalīdz saprast. Palīdzēšu, piemēram, sagatavot cilvēkam pašam savu pensijas un bērnu izglītības ārzemēs plānus.
Kā Tu nokļuvi Foruma dalībnieku sarakstā?
Tas bija Briseles latviešu kopienas vadītājs Aldis Austers, mēs satikāmies Rīgas lidostā. Viņš par šo lietu ieminējās un es teicu, ka šis varētu būt ļoti interesanti. Aprīlī es pieteicos, gribējās jūlijā sākumā būt Latvijā. Sen te tik ilgi nebiju bijis, šogad arī pirmo reizi desmit gadu laikā svinēju Jāņus Latvijā.
Tagad gaidu, kad man nokārtos Kataras vīzu un piešķirs finanšu konsultanta licenci, lai varu strādāt ar finanšu konsultācijām Katarā. Prom būs jādodas jūlija vidū...bet nu centīšos to pastiept garāku.
Tur pašreiz ir Ramadans, cilvēki dienas laikā neēd. Sākumā jau viss ir „ok", bet tad cilvēki paliek tādi īgnāki. Bet nu man pārsvarā nebūs jāstrādā ar vietējiem, tur vispār ir maz vietējo - Katarā un Dubaijā ap 20-30%, pārējie ir ārzemnieki, kuri vai nu ceļ, vai apkalpo pilsētu un apkalpo starptautiskās kompānijas.
Uz cik ilgu laiku sevi vari iedomāties tur dzīvojot?
Tik ilgi, kamēr apniks. Varbūt savi 4-5 gadi? Kādu laiciņu, tas dod dzīves pieredzi.
Savulaik esmu pabijis arī Indijā un Ķīnā, tolaik Lielbritānijas Universitāšu programmas ietvaros biju britu izglītības sistēmas vēstnieks šajās valstīs. Tolaik, piemēram, mums bija uzdevums iepazīties ar Ķīnas izglītības sistēmu, un pēc tam stāstīt par to mājās. Lielbritānija ļoti maz zina par to, pārsvarā briti brauc uz Ķīnu, nevis otrādi.
Kā notika tas, ka pašlepnā britu nācija uzticēja latvietim pārstāvēt britu izglītības sistēmas intereses?
Nu, šī ir Eiropas Savienība un visi ir vienādi. Protams, no šiem vēstniekiem, kas piedalījās Āzijas vizītē, vairāk kā 90-95% bija briti. Bet mana Universitāte šo godu uzticēja man.
Ķīnā tolaik bija pieejama arī plaša kultūras programma, piemēram, apguvu mandarīnu valodas sākuma līmeni, un tagad ar ķīniešiem uz ielas varu apmīt pāris vārdus. Biznesā tas noder pat ļoti.
Nu jau teju desmit gadus dzīvo ārzemēs, prom esot, jūti kādus pienākumus pret Latviju?
Protams, tāpēc ar šeit atbraucu un pavadu šeit laiku. Uzturu kontaktus ar saviem skolas un universitātes draugiem un ģimeni. Bet nu, kamēr esmu jauns, jābrauc skatīties, kas pasaulē notiek. Mūsdienās ārzemju latvieši var sniegt Latvijai savu plašo redzējumu un dažādo pieredzi, kas iegūts dzīvojot ārzemēs. Ne tikai ekonomikā, dažādās dzīves sfērās.
Strādājot Briselē, kuru valstu klientus visvairāk nācās konsultēt?
Visas Eiropa..taču pārsvarā Lielbritānija, Skandināvija, tās valstis, kurās ir progresīvais nodoklis, un kurās nodokļos ir jāmaksā virs 50 % no kapitāla pieauguma vērtības.
Klienti pārsvarā Rietumeiropā, jo Austrumeiropā nodokļi vēl ir salīdzinoši zemi.
Latvijā šāda veida finanšu konsultāciju sniegšana ir populāra?
Cik zinu, kāds kaut ko dara. Mūsu darbs, strādājot AES „international" vairāk ir saistīts ar pensijām, regulārajiem ietaupījumiem un investīcijām. Latvijā konsultācijas vairāk ir nepieciešamas, runājot par nerezidentu noguldījumiem, finanšu darījumiem ar bijušo Padomju Savienības telpu.
Latvijā nereti notiek tā, ka atnāks kāds ar 100 000 eiro, iedot tev pārvaldīt un saka - „dari kaut ko ar to".
Mums darba specifika ir tāda, ka, ja māte ir holandiete, bet tēvs ir vācietis un dzīvo abi Briselē, tad jāpalīdz noskaidrot un sakārtot, kur tad viņi lai maksā nodokļus un saņem pensiju. Ar to vairāk man nācies sastrādāties.
Var būt tā, ka tu esi piecus gadus strādājis Anglija, sešus gadus strādājis Spānijā, vēl trīs gadus Beļģijā, bet pensiju tev beigās nav nekāda, tik dažādi nacionālie plāni. Mans pienākums ir palīdzēt izvairīties no šādām situācijām.
Pirms pāris mēnešiem bija Kipras banku krīze, ārvalstu mediji ziņoja, ka uz Latviju plūdīs lielas summas. Domā, tie bija reāli riski vai populisms?
Tas kā toreiz notika.... nu, tur bija daudz spekulāciju, kurš tad nu tagad var pateikt, kā bija vai nebija jānotiek. Domāju, ka finanšu sektors, protams, gribēja, lai tā nauda sāk plūst uz Latviju. Nu, bet mūsu likumdošana, regulējot finanšu sektoru, ir stinga, tāpēc noguldījumu pieplūdumam pat nevajadzētu radīt kādus riskus. Šeit tomēr nav Krievija, kur viss plūst un mainās. Latvijā ir tomēr jāpierāda, kur to naudas summu Tu esi ieguvis, nevis vienkārši noliec koferīti uz galda. Nedomāju, ka mūsu finanšu un banku sektors īpaši būtu sliktāks par pārējo ES valstu sektoriem.
Par to pašu Kipru runājot, tev šķiet godīgi, ka noguldītājiem, kuriem bankās bija virs 100 000 eiro, bija jāmaksā lielas nodevas, lai varētu glābt bankas?
Angļiem ir tāds teiciens - nevajag turēt visas olas vienā maisā. Ja tev ir šie līdzekļi, tad sadali, lai no šādiem riskiem izvairītos. Piekrītu, ka notiekošais ar bankām vienkārši turpinās novest pie tā, ka eiropieši savu naudu glabās ārpus ES.
Droši vien sekoji līdzi kreditēšanas krīzei un finanšu sektoram Ķīnā. Tur notiekošais var radīt vēl vienu globālo ekonomikas krīzi?
Ķīnā ir interesanti, viņi cenšas "karot" finanšu jomā ar amerikāņiem. Tur valsts lielā roka grib visu kontrolēt. Bet nu vai krīze? Grūti teikt. Šķiet, tā vairāk ir viņu iekšējā problēma. Viņiem ir lieli naudas pārpalikumi, kas varētu būt lielāki nekā visām pārējām pasaules valdībām kopā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
