Foto: PantherMedia/Scanpix

2013.gadā Latvijā sarukusi graudu, rapša, kartupeļu un dārzeņu ražība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Pērn graudu kopējā raža sasniedza 1,9 miljonus tonnu, kas ir par 175,7 tūkstošiem tonnu jeb 8,3% mazāk nekā 2012.gadā. Zīmīgi, ka 2012.gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika iegūta vislielākā graudu kopraža – 2,1 miljons tonnu. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē pērn graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra 2013.gadā.

Ar graudaugiem apsēti 583,9 tūkstoši hektāru, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.

Vasarāju graudaugu kultūru platības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 20,3 tūkstošiem hektāru, bet ziemāju sējumu platības samazinājušās par 11 tūkstošiem hektāru.

2013.gadā ziemas kviešiem bija nozīmīgs īpatsvars gan graudaugu kopējā sējumu platībā (43,4%), gan graudu kopievākumā (54,7%). Ziemas kviešu novākts par 156,4 tūkstošiem tonnu jeb 12,8% mazāk. To vidējā ražība samazinājusies no 47,3 centneriem no viena hektāra 2012.gadā līdz 42 centneriem no viena hektāra 2013.gadā. Tas ievērojami ietekmēja graudu kopējo ražu Latvijā.

2013.gadā kopumā tika iepirkts 1535,3 tūkstoši tonnu Latvijā izaudzēto graudu, kas ir par 176,1 tūkstoti tonnu jeb 10,3% mazāk nekā gadu iepriekš.

Graudaugu eksports no Latvijas pērn bijis ievērojams. 2013.gadā eksportēti 1,072 tūkstoši tonnu kviešu un kviešu un rudzu maisījuma, 24 tūkstoši tonnu rudzu. Jāņem gan vērā, ka pērnā gada graudaugu eksportā ietilpa gan 2012., gan 2013.gada raža.

Pasaulē iegūtās labās graudu ražas ietekmē samazinājās graudaugu cena pasaules biržās. Tas pazemināja arī graudu vidējo iepirkuma cenu Latvijā par 14,4%. Vidējās graudu iepirkuma cenas Latvijā samazinājušās no 207,20 eiro par tonnu 2012.gadā līdz 177,30 eiro par tonnu 2013.gadā.

Rapša sējumu platības pieaugušas par 10,7 tūkstošiem hektāru jeb 9,1%, bet kartupeļu stādījumu platība samazinājusies par 3,2% un kartupeļu vidējai ražībai par 4,7%.

2013.gadā izaudzēts 140,4 tūkstoši tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 20,9 tūkstošiem tonnu jeb 13% mazāk nekā pirms gada.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!