Pērn vidējā alga pieaugusi par 4,6% un sasniegusi 716 eiro  (56)

Mēneša vidējais neto atalgojums pērn bija 516 eiro.

Vidējā darba samaksa jau trešo gadu pēc kārtas aug vienmērīgi un kopš 2012.gada pārsniegusi pirmskrīzes vidējās algas līmeni.

Vidējā neto darba samaksa 2013.gadā bija 516 eiro (362 lati) jeb 72% no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas. Tās īpatsvars gada laikā palielinājās par vienu procentpunktu, samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 25% līdz 24% kopš 2013.gada 1.janvāra un no 2013.gada 1.jūlija pieaugot atvieglojumiem par apgādājamiem no 100 eiro (70 latiem) līdz 114 eiro (80 latiem).

2013. gada 4.ceturknī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 737 eiro (518 lati) un, salīdzinot ar 2012.gada atbilstošo periodu, tā pieauga par 4,8%. Sabiedriskajā sektorā pieaugums bija 5%, no tā vispārējās valdības sektorā – 6,2%, bet privātajā – 4,8%.

Neto darba samaksa 4.ceturknī bija 530 eiro (373 lati), un, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, tā pieauga par 5,9%.

Līdzīgi kā gadu iepriekš arī 2013.gadā vidējās algas līmenis visaugstākais bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums bijis izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, nekustamo īpašumu nozarē, tirdzniecībā.

2013.gadā vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13,3%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 12,7%, valsts pārvalde – par 9,9%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 7,1%, būvniecībā – par 6,8% un tirdzniecībā – par 6,6%.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājās normālā darba laika slodzē strādājošo skaits, bet strauji pieauga atalgojuma fonds. Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē lielāka ietekme bija algu kāpumam azartspēļu un derību nozarē. Valsts pārvaldē un tirdzniecībā atalgojums audzis straujāk gan regulārās darba samaksas, gan neregulāro prēmiju un piemaksu kāpuma dēļ. Neregulārajās piemaksās tiek ietverta arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, atvaļinājuma pabalsts. Savukārt finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē līdztekus regulārā un neregulārā atalgojuma pieaugumam pērn samazinājies darbinieku skaits.

Atbilstoši piešķirtajam papildu finansējumam darba samaksas paaugstināšanai valsts pārvaldē 2013.gadā algas augušas tiesu un prokuratūras darbiniekiem, kā arī policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kuru atalgojumā integrēta uzturdevas kompensācija. Papildu finansējums piešķirts arī karavīru uzturdevas kompensācijas nodrošināšanai.

Apkopotā statistiskā informācija liecina, ka 2013.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējā gadā gan Latvijā, gan Lietuvā vidējā bruto alga pieauga līdzīgi – par 4,8% (Latvijā – no 703 līdz 737 eiro, Lietuvā – no 646 līdz 678 eiro). Savukārt Igaunijā šai periodā algas augušas straujāk – par 7,6% (no 916 līdz 986 eiro).

Pēc nodokļu nomaksas Latvijas iedzīvotāji saņem 72% no algas "uz papīra". Tas ir zemākais rādītājs Baltijā: Lietuvā tas ir 77%, bet Igaunijā – 80%.