Par elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārkāpumiem programmas apraidē vai retranslācijā turpmāk tiks piemērota lielāka soda nauda, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) saglabās arī tiesības uz laiku apturēt pārkāpēja darbību, par šādiem likuma grozījumiem šodien vienojās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Likuma grozījumi par Masu informācijas līdzekļu darbības noteikumu pārkāpšanu virzīti tālāk izskatīšanai Juridiskajā komisijā. NEPLP tikmēr būs jāpiestrādā pie iekšējo dokumentu sakārtošanas, lai striktāk atdalītu situācijas, kādās NEPLP piemēros naudas sodu, kādās uz laiku apturēs pārkāpēja darbību.
Likuma grozījumi paredz par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas apraidi vai retranslāciju bez NEPLP izdotas apraides vai retranslācijas atļaujas vai pēc apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšanas uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 2000 līdz pat 14 000 eiro.
Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības neatbilstību NEPLP izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumiem juridiskas personas varēs sodīt ar 500 līdz 10 000 eiro naudas sodu. Šāds pats sods pienāksies par pārkāpumu programmu veidošanā vai pakalpojumu sniegšanā, ja tās uz noteiktu laiku aizliegtas vai ierobežotas.
Savukārt par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu NEPLP varēs uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 20 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 500 līdz 14 000 eiro.
Kā norāda NEPLP, sodus ir nepieciešams palielināt, jo praksē tiek konstatēti pārkāpumi, kuri pēc būtības ir ievērojami smagāki nekā pašreizējā normā paredzētais soda apmērs, piemēram, laikā no plkst.7 līdz 22 demonstrētas filmas vai raidījumi, kuri satur vardarbību vai kuros sagrozīti atspoguļoti fakti ar mērķi kurināt naidu un diskreditēt Latvijas valstiskumu.
Jaunā likuma versija paredz atbildību arī fiziskajām personām par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem.
Tāpat sodus palielināt bijis nepieciešams, lai novērstu situācijas, kad normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšana padomei var būt finansiāli izdevīgāka nekā sods, kas paredzēts par pārkāpumu, kurš tiek slēpts, nesniedzot informāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
