Foto: LETA
Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentu izstrādātās Līvu laukuma labiekārtošanas koncepcijas ilgtermiņā paredz samazināt laukumā izvietoto kafejnīcu apjomu par aptuveni 15-20%, šodien studentu darbu prezentācijā atzīmēja Latvijas Mākslas akadēmijas lektore arhitekte Sandra Levāne.

Viņa skaidroja, ka tas nepieciešams, lai būtu iespējams sabalansēt biznesa intereses ar Rīgas vēsturisko mantojumu. "Patlaban Līvu laukumā esošo kafejnīcu izkārtojums un izvietojums ir tāds, kas neļauj pilsētas iedzīvotājiem un viesiem tvert Līvas laukuma vēsturisko telpu. Taču jauno studentu izstrādātie projekti ir vērsti uz to, lai nākotnē varētu sabalansēt biznesa intereses ar vēsturisko mantojumu."

Levāne uzsvēra, ka koncepcijas paredz nevis atbrīvot Līvu laukumu no kafejnīcām vispār, bet gan izkārtot tās, lai nākotnē būtu iespējams gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem piedāvāt iespēju, piemēram, baudīt kafiju kafejnīcā, vienlaikus arī tverot Līvu laukuma telpu, ko veido apkārt esošā vēsturiskā arhitektūra. "Saskaņā ar mūsu koncepciju ir liela nozīme ne tikai kafejnīcām, bet arī laukuma telpai."

Cita starpā Levāne atzīmēja - ja Līvu laukuma koncepcijas neparedz atbrīvot laukumu no kafejnīcām, tad no velorikšām gan. Tiesa, viņa nevarēja pateikt, kur velorikšas varētu tikt pārvietotas, bet saskaņā ar labiekārtošanas koncepciju velorikšām Līvu laukumā nākotnē vieta nav paredzēta.

Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) atzinīgi vērtēja izstrādātās Līvu laukuma labiekārtošanas attīstības skices, taču atzīmēja, ka, pirms veikt kādas konkrētas izmaiņas, Rīgas domei sadarbībā ar Rīgas tūrisma attīstības biroju (RTAB) būs jāveic pētījums, lai noskaidrotu tūristu profilu.

"Sākumā sadarbībā ar RTAB būs jānoskaidro tūristu profils, lai saprastu viņu intereses. Šīs koncepcijas ir veiksmīgas, to īstenošana nav neiespējama, tomēr šajā gadījumā mums ir jāspēj balansēt ar uzņēmēju, rīdzinieku un tūristu interesēm," teica Ušakovs.

Par velorikšu likteni Līvu laukuma labiekārtošanas koncepcijas kontekstā patlaban skaidrības kopumā nav.

"Rīgā ar katru gadu pieaug tūristu skaits, tādēļ Līvu laukuma labiekārtošanā noteikti jāatrod saprātīgs kompromiss starp uzņēmējdarbības un vides estētikas prasībām," sacīja Ušakovs.

Iepriekšējā mācību gada laikā trīs jauno vides mākslinieču grupas veica pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam. Būtiska loma studenšu vīzijās ir transformējamo konstrukciju pielietojumam, kas ļauj veidot estētiski augstvērtīgus un funkcionāli piemērotus risinājumus laukuma vizuālajam veidolam un sezonalitātei.

Koncepcija " Līvu kvartāls" ir racionāls, īsā laikā īstenojams projekts. Telpiskais risinājums slēpjas laukuma vēsturiskās struktūras un īpašumtiesību interpretācijā, atsedzot laukumu veidojošās apbūves fasādes no tām neraksturīgiem uzslāņojumiem, piemēram, marķīzēm un verandām Meistaru ielas frontē. Laukuma vidējā daļa izmantojama un organizējama ar oriģināla dizaina vissezonas moduļa tipa ārtelpas mēbelēm, piemēram, krēsliem, galdiem, saulessargiem vai lietussargiem, tirdzniecības vietām atbilstoši sezonai vai pasākumam.

Koncepcija "Mums katrs kvadrātmetrs ir svarīgs" ir piedāvājums dinamiskas pilsētvides organizācijai - ar pretenziju uz universālu risinājumu, ko varētu pielietot arī citur pilsētā. Idejas pamatā ir 3x3x3 metrus liels modulis ar iespējām to pārvietot un modificēt atbilstoši uzdevumam.

Piemēram, modulis - sezonas restorāns, tirdzniecības vieta, vides mākslas objekts, atpūtas vieta, nojume vai skatuve, informācijas punkts. Ir domāts par to, kā moduļa funkcionalitāti pielāgot sliktiem laika apstākļiem un ziemai. Komplektā ar atbilstoša dizaina un kvalitātes labiekārtojuma risinājumiem laukumā tas izaicina tradicionālos priekšstatus par laukuma tēlu.

Koncepcija "Buras - Vējš - Plūdums - Kustība" ir vizionārs darbs, kas Līvu laukuma vērtības piedāvā jaunā interpretācijā. Autoru redzējumu par telpas kvalitāti un funkcionalitāti materializē vienots labiekārtojuma un vides dizaina risinājums, kurš izceļ un akcentē tādas vērtības kā telpas unikalitāte, vieta komunikācijai, ainava, tādējādi piešķirot lielāku lomu tieši telpas lietotājam.

Radošo un pētniecisko darbu vadot Latvijas Mākslas akadēmijas docentei Sandrai Levānei, pie Līvu laukuma labiekārtošanas koncepcijām strādāja deviņas studentes: Dace Andžāne, Elīna Grieze, Krista Ose, Dita Lesiņa, Laura Ķēniņa, Dace Baidekalne, Liene Pirktiņa, Diāna Potapova un Liene Brīvlauka.

Izstāde rātsnamā būs skatāma līdz šā gada 18.augustam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!