Otrdien, klātesot trim Baltijas valstu transporta ministriem, dibināts Baltijas valstu kopuzņēmums "Rail Baltica II", lai sekmīgi uzsāktu plānoto dzelzceļa līnijas projektu.
Uzņēmuma dibināšanas brīdī satiksmes ministrs Anrijs Matīss akcentēja, ka šis ir ilgi gaidīts notikums visām trim Baltijas valstīm. Kā lielākos ieguvējus no projekti viņš minēja triju Baltijas valstu iedzīvotājus, kuri turpmāk ievērojami īsākā laikā varēs ērti nokļūt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī uz galamērķiem Eiropā. Dzelzceļa tīkls būs arī nozīmīgs tautsaimniecības attīstībā.
Saskaņā ar akcionāru līgumu, galvenais kopuzņēmuma uzdevums būs dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings. Skaidri noteikts, ka dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir attiecīgā valsts, kurā šī infrastruktūra atrodas. Noteikts arī, ka katra puse līdzfinansē tikai to dzelzceļa būvniecības apjomu, kas atrodas tās teritorijā.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs pieņēma lēmumu ierakstīt komercreģistrā komercsabiedrību SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", kas ir valstij piederoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar pamatkapitālu 680 000 eiro. Minētā uzņēmuma valsts kapitāla daļu turētāja būs Satiksmes ministrija. SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" kļūs par Baltijas valstu kopuzņēmuma akcionāru no Latvijas puses, investējot kopuzs arņēmumā 650 000 eiro un tādejādi iegūstot proporcionāli līdzvērtīgu kapitāla daļu apjomu Igaunijai un Lietuvai - 33,33% apmērā.
Rail Baltica II kopējais garums plānots 728 km. Maksimālais kustības ātrums pasažieru pārvadājumiem tajā būs 240 km/h. Latvijā Rail Baltica II kopgarums paredzēts 235 km. Izvēlētajā maršrutā brauciena ilgums starp Tallinu un Lietuvas/Polijas robežu pasažieru vilcieniem plānots aptuveni 4 stundas. Vidējais ātrums pasažieru vilcieniem aplēsts 170 km/h, bet pasažieru pārvadājumi maršrutā tiktu organizēti ik pēc divām stundām.
Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem, jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro. Visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. Rail Baltica II projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
