Vispirms ir jāsadala AS "Latvijas Gāze", bet pēc tam varēs domāt par gāzes koncerna akciju iegādi no Vācijas energokompānijas "EO.N Ruhrgas", atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa informēja, ka Ekonomikas ministrija nesen ir sākusi darbu pie informatīvā ziņojuma par dabasgāzes tirgus liberalizāciju, kas drīz varētu tikt iesniegts izskatīšanai valdībā.
"Tā nebūs gluži jauna koncepcija, bet gan jauns informatīvais ziņojums, jo saistībā ar dabasgāzes tirgus liberalizāciju iepriekšējie ekonomikas ministri spēra te soli uz priekšu, te atpakaļ," norādīja Reizniece-Ozola.
Patlaban zināms, ka informatīvajā ziņojumā būs uzsvars uz to, ka ir jānodala gāzes piegāde un sadale no pārvades un uzglabāšanas. "Ekonomikas ministrija valdībai piedāvās sadalīt "Latvijas Gāzi" divās daļās, kas mazinās monopola situāciju gāzes tirgū," sacīja ekonomikas ministre.
Savukārt vaicāta par iespēju valstij iegādāties "EO.N Ruhrgas" piederošās 47,23% "Latvijas Gāzes" akcijas, ekonomikas ministre uzsvēra, ka sarunas par kompānijas akciju pirkšanu būs nākamais solis.
Jau ziņots, ka Saeima šā gada 13.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim.
Gāzes tirgus atvēršana notiks vairākos posmos, sākot no šā gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma AS "Latvijas Gāze" grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
Savukārt "Latvijas Gāzes" sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē "Latvijas Gāzes" un Ekonomikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka iespēja, ka kāds no šiem nosacījumiem tiks izpildīts līdz 2017.gada aprīlim, ir ļoti maza.
Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums - "Latvijas Gāze" -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas piedāvāto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis ir saskaņā ar Trešās enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.
Jau ziņots, ka "Latvijas Gāzes" peļņa pērn bija 32,2 miljoni eiro, kas ir par 1,3% mazāka nekā 2012.gadā, kad peļņa bija 32,6 miljoni eiro.
Kompānijas neto rentabilitāte 2013.gadā bija 5,6%, bet 2012.gadā - 5,4%.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
