Lauksaimnieki par kažokzvēru audzēšanu: manipulējot ar faktiem, vēlas likvidēt nozīmīgu tautsaimniecības nozari  (52)

Neskatoties uz "Dzīvnieku brīvības" centieniem apturēt kažokzvēru nozares pastāvēšanu, LOSP uzskata, ka ir vieglprātīgi uz emocionāliem faktiem likvidēt nozari, kurai ir būtisks pienesums tautsaimniecībā – 2013.gadā nodrošinot būtisku eksporta apjomu - 30,7 miljonus eiro, sastādot nodokļu iemaksas valsts budžetā - 3,2 miljonus eiro, kā arī nodrošinot darbavietas aptuveni 500 cilvēkiem.

LOSP aicina Saeimu neatbalstīt biedrības "Dzīvnieku brīvība" iesniegtos parakstus par nozares likvidēšanu, jo ir absurdi lemt šādā tuvredzīgā perspektīvā ar domu, ka likvidējot nozari, tiks aizsargāti kažokzvēri. Vienkārša aritmētika ir tāda, ka tiks atvērtas durvis citai valstij un mēs kļūsim no produkcijas ražotājiem par eksportētājiem, sildot citas valsts ekonomiku, nodrošinot darbavietas citas valsts iedzīvotājiem, kā tas ir noticis Lielbritānijā, kur nozares aizliegums veicinājis jaunu fermu būvniecību Dānijā.

Garkalne arī norāda, ka Latvijas kažokzvēru audzētāji stingri pieturas pie augstu labturības standartu ievērošanas, arī vairākas reizes saimniecības ir atvērušas savas durvis, aicinot interesentus iepazīties ar apstākļiem, kādos tiek turēti kažokzvēri. Latvijas zvēraudzētavās pilnībā tiek ievēroti visi Latvijas un Eiropas Savienības noteiktie standarti un direktīvas, kā arī regulāri tiek veiktas Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes, savukārt atestēšanu veic Latvijas Zvēraudzētāju Asociācija, kā arī Kopenhāgenas un Helsinku kažokādas izsoles.

Jau vēstīts, ka dzīvnieku aizstāvji norāda, ka aizliegums audzēt kažokzvērus pieņemts Lielbritānijā, Austrijā, Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā. Arī Nīderlandē 2012.gadā ētisku apsvērumu dēļ pieņemts šāds aizliegums par spīti tam, ka tā līdz šim bijusi viena no nozares lielvalstīm. Tur noteikts 12 gadus ilgs pārejas posms, un līdz 2024.gadam audzētavām jābūt slēgtām. Arī citās valstīs noteikti daļēji aizliegumi vai ierobežojumi, piemēram, Dānijā pieņemts lapsu audzēšanas aizliegums, bet Zviedrijā labturības prasības ir tik stingras, ka lapsu audzēšana kažokādu ieguvei ir izbeigta.

Biedrība "Dzīvnieku brīvība" apgalvo, ka mūsdienu zinātniskie pētījumi liecina, ka zvēraudzētavās nav iespējams audzēt savvaļas dzīvniekus - lapsas, ūdeles un šinšillas -, nesagādājot viņiem nopietnas fiziskās un psihiskās veselības problēmas. Zvēraudzētavās dzīvnieki tiek audzēti ļoti šauros drāšu sprostos. Savvaļā ūdeles dzīvo savrupi plašā teritorijā pie ūdenstilpēm, lielu dzīves daļu pavadot ūdenī. Lapsas veido sociālas grupas, aktīvi pārvietojas un rok alas. Zvēraudzētavās šīs un citas instinktīvās uzvedības iespējas ir liegtas, radot dzīvniekos hronisku stresu, kas pielīdzināms dzīvnieku turēšanai badā un pēc laika pāraug nopietnos psihes un uzvedības traucējumos.