"Nozveja šogad ir sliktāka laika apstākļu dēļ, pagājušogad nozvejai bija labāki laika apstākļi. Ļoti daudz tomēr ir pūtis vējš un zveja notiek epizodiski. Tagad arī kuģi kādu nedēļu nebija jūrā, vienu dienu izgāja," sacīja Voits.
Pēc viņa teiktā, līdz šim mencu kvota līdzīgi kā citus gadus ir apgūta sliktāk - arī pērn kopumā Latvijas zvejnieki mencu kvotu apguva tikai 30% apmērā. "Es domāju, ka šogad nekas labāks nebūs, tāpat ap 30%, 40%," prognozēja LZA prezidents.
Savukārt reņģu un brētliņu kvotas Latvijas zvejniekiem līdzīgi kā citus gadus izdosies apgūt pilnā apmērā, prognozēja Voits. "Mēs apgūsim, protams, ka apgūsim bez problēmām. Gada sākums neko šobrīd neiespaido. Martā, aprīlī, maijā būs intensīva zveja, kad arī apgūsim. Ja tirgū būs mazāks pieprasījums nekā spēsim nozvejot, veiksim intervenci, iesaldēsim, uzglabāsim zivis līdz vasaras mēnešiem," sacīja LZA prezidents.
"Lursoft" informācija liecina, ka LZA reģistrēta 1996.gadā. Tās darbības mērķis ir izstrādāt un ikdienā atbalstīt tādus nozares attīstības principus, kas nodrošina godīgu konkurenci un dod vienlīdzīgas iespējas visiem tās biedriem, kā arī pārstāvēt asociācijas intereses valsts pārvaldes institūcijās, nevalstiskās organizācijās, kā arī citās valstīs. LZA apvieno aiz piekrastes joslas strādājošos zvejniekus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
