Viņa norādīja, ka izskanējuši vairāki jautājumi saistībā ar vidi, piemēram, kā dzīvnieki varēs šķērsot dzelzceļu, ņemot vērā, ka dzelzceļa trase paredzēta caur mežu. Taujāts arī, vai dzelzceļa trase varētu skart Ādažu mikroliegumu un "Natura 2000" teritorijas. Tāpat projekta izstrādātājiem jautāts par to, kā riteņbraucēji un sēņotāji varēs šķērsot dzelzceļa trasi.
Vairāki vides aizsardzības aizstāvji bija sagatavojuši prezentāciju par putniem un dzīvniekiem, kas dzīvo plānotajā trases teritorijā, tostarp lūšiem un zaļajām vārnām. Savukārt lauksaimnieki jautājuši par tiltiem un šķērsojumiem lauksaimniecības tehnikai.
Pēc Kolečas teiktā, pašvaldībai aktuāls bija jautājums par to, ka dzelzceļš nodalīs divus novada ciemus - Muceniekus un Silakrogu. Apspriešanā norādīts, ka ir jāizbūvē kāda pāreja vai ceļš, jo pašvaldība plānos ir iezīmējusi, ka nākotnē paredzēts šo ciemu savienojums.
Sabiedriskā apspriešana ilgusi divarpus stundas.
Jau rakstīts, ka no 23.februāra 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica II" trases, notiek sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības aicinātas izteikt priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.
Sākotnējai sabiedriskajai apspriešanai noteikts pagarināts, 32 dienu, periods, kas noslēgsies 15.martā, un tā laikā ikviens aicināts iepazīties ar paredzēto darbību un nosūtīt rakstiskus priekšlikumus un komentārus Vides pārraudzības valsts birojam, norādot, kas jāņem vērā, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu.
Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica II" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu. "Rail Baltica II" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veic pilnsabiedrība "RB Latvija".
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
