Foto: Shutterstock
No Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem neatbilstības marķējumā veido 4-5%, pastāstīja PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.

"PVD pārbaužu dati liecina, ka pārtikas uzņēmumos neatbilstības marķējumā konstatē 4-5% gadījumos no visām konstatētajām neatbilstībām normatīvo aktu prasībām," teica Marčenkova.

Viņa atgādināja, ka PVD inspektori, veicot visu pārtikas aprites posmā iesaistīto uzņēmumu plānveida pārbaudes, sākot no kontrolēm uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas līdz tirdzniecībai veikalos un tirgos, pārbauda arī marķējuma prasību ievērošanu.

Marčenkova informēja, ka PVD 2015.gada pirmajos divos mēnešos pārtikas ražošanas uzņēmumos kopumā ir veicis 896 pārbaudes un 45 gadījumos (5%) no veiktajām pārbaudēm ir konstatētas marķējuma neatbilstības, savukārt pārtikas tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumos veikta 5101 pārbaude un 167 gadījumos (3,3%) pārtikas preču marķējumā ir konstatētas neatbilstības.

Viņa piebilda, ka starp biežākajām marķējuma neprecizitātēm ir pārtikas tirdzniecības nosaukuma neatbilstība, nepilnīgi norādīts produkta sastāvdaļu saraksts, tas, ka netiek izcelti alergēni, kā arī pārtikas piedevu nenorādīšana - sastāvdaļu sarakstā nav procentuāli norādītas produkta nosaukumā izceltās sastāvdaļas. Tāpat nereti nav norādīta produkta izcelsmes valsts vai vieta, izmantots neatbilstošs marķējuma noformējums, piemēram, burtu lielums, fons, zīmējumi un bildes, kā lietotas neatļautās uzturvērtības un veselīguma norādes.

PVD pārstāvē atzīmēja, ka neatbilstības marķējumā ir raksturīgas visām pārtikas aprites jomām, taču lielākais marķējuma neatbilstību skaits tiek konstatēts uztura bagātinātāju marķējumā. Tas skaidrojams ar to, ka uztura bagātinātāji lielākoties tiek ievesti no trešajām valstīm, kur ir atšķirīgākas marķējuma prasības, kā arī šo produktu apmērs pārtikas tirgū ir būtiski lielāks nekā citām produktu grupām.

Marčenkova pastāstīja, ka PVD pārtikas inspektori dodas arī ārpuskārtas pārbaudēs, kas lielākoties ir sūdzību gadījumos. "Biežāk sūdzas par pārtikas kvalitāti, bet par pārtikas marķējumu vidēji ir līdz 4% no visām saņemtajām sūdzībām," pastāstīja PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka, sākot no 2014.gada 13.decembra pārtikas produktu ražotājiem ir obligāti jāizmanto skaidri marķējumi, ko nosaka 2011.gada decembrī pieņemtā Eiropas Savienības (ES) regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Regulas ieviešanai bija noteikts trīs gadu pārejas periods, lai uzņēmumi savlaikus varētu pielāgoties.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!