Atlaides elektrības rēķiniem varētu saņemt vien 10 uzņēmumi, norāda eksperte  (4)

"Daļa no uzņēmumiem nespēs izpildīt visus atlaižu saņemšanas kritērijus, savukārt, citiem atgūto līdzekļu apjoms nespēs segt visas izmaksas, kas ir jāiegulda sagatavošanās darbos, lai pieteiktos atlaidēm," viņa norāda.

Rozīte klāsta, ka Latvijā OIK veido divas daļas - koģenerācijas komponente un AER  komponente, par ko tiek piešķirta atlaide.

Tā kā potenciāliem OIK AER atlaižu saņēmējiem ir noteiktas prasības par patēriņa apjomu vienā pieslēguma vietā -10 gigavatstundas (GWh) gadā, tas būtiski samazina piešķiramās atlaides apjomu virknei lielu elektroenerģijas patērētāju Latvijā, kuru īpašumā ir vairākas ražotnes dažādos Latvijas nostūros, skaidro Rozīte.

"Latvijā 10 lielāko rūpniecisko elektroenerģijas patērētāju vidū ir vairāki uzņēmumi, kuru ražošana ir izkliedēta un to patēriņš katrā pieslēguma vietā nesasniedz vai nedaudz pārsniedz 10 GWh gadā slieksni. Līdzīgas problēmas var rasties arī mazākiem rūpnieciskiem patērētājiem, kas tehniski kvalificējas atlaižu saņemšanai," viņa min.

Turklāt Eiropas Komisijas (EK) pamatnostādnes ļauj noteikt OIK AER atlaides apjomu 85% apmērā no uzņēmuma kopējā OIK AER maksājuma par visu patērēto elektroenerģiju un vairākas ES valstis arī izmanto maksimālās atlaides piemērošanas iespējas saviem rūpnieciskiem patērētājiem.   

Rozīte vērš uzmanību arī uz to, ka uzņēmumiem jāizpilda virkne citu kritēriju, piemēram, elektroenerģijas izmaksu intensitātei gadā ir jāsasniedz 20% līmeni vai vairāk.

Tik augsts elektroietilpības līmenis primāri ir raksturīgs uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ar zemu rentabilitāti (piemēram, derīgo izrakteņu ieguvē un pirmapstrādē), darbojas krīzes skartajos tirgos ar izteiktām cenu dempinga pazīmēm vai arī nav optimizējušas ražošanas izmaksas. 

Savukārt uzņēmumi, kas koncentrējas uz produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, rūpējas par ražošanas efektivitāti un rentabilitāti, saskarsies ar grūtībām. "Pašlaik nav saprotams EM pamatojums tik augstam elektroietilpības līmenim, kā arī nav atrodamas atsauces EK pamatnostādnēs. Visticamāk, daudzi pretendenti  būs ieinteresēti pārskatīt izdevumu pozīcijas, lai formāli sasniegtu kritērija noteikto slieksni," klāsta Rozīte.

Eksperte arī piebilst, ka valdības vienošanās par OIK atlaižu piešķiršanas kritērijiem, sākot ar 2015. gada otro pusgadu vēl nenozīmē, ka likumprojekts visdrīzākā laikā stāsies spēkā. 

Pašlaik EM ir jāskaņo precizētais noteikumu projekts ar EK, kurai ir jāizvērtē tā atbilstība pamatnostādnēm. EK normatīvajos aktos nav atrunāts termiņš atzinuma sniegšanai, bet būtu jārēķinās ar pieciem, sešiem mēnešiem, lēš "Prudentia Energy Markets" valdes locekle.

"Lai gan OIK AER maksājuma atlaižu ieviešana ir vērtējama pozitīvi, pastāv liela iespēja, ka reālais OIK atlaižu saņēmēju skaits nepārsniegs 10 uzņēmumus, kā arī sistēma tiks ieviesta ar būtisku laika nobīdi. EM būtu jāvērtē iespēja pārskatīt kritērijus, lai netiktu diskriminēti tie, kas jau ir efektivizējuši savu darbību un decentralizējuši ražošanu, tādējādi nodrošinot darbavietas reģionos," uzsver Rozīte.

Jau vēstīts, ka valdība 14.jūlijā nolēma, ka energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi (elektroenerģijas galalietotāji), varēs iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu vienam gadam, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem.

Pēc EM aplēsēm, elektrības rēķinu samazinājums var skart 60 energoietilpīgus uzņēmumus,

Noteikumi stāsies spēkā pēc tam, kad tiks saņemta EK atļauja.