"Virsmērķis ir ārkārtīgi svarīgs un cēls, bet tajā pašā laikā teikt, ka darba devēji katru mēnesi vai katru nedēļu ieskatās, tā gluži mūsu ziņas neliecina. Iespējams, vajadzētu vairāk popularizēt, ka šāds reģistrs ir pieejams," vērtēja Latvijas Darba devēju konfederācijas generāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa uzskata, ka darba devējiem vajadzētu reģistram pievērst uzmanību, lai publiskotais parādnieku saraksts mazinātos, nevis pieaugtu, kā tas ir patlaban.
Šo sarakstu plāno sākt izmantot atsevišķas bankas, lemjot par kredītu piešķiršanu.
"Jebkurš jauns publisks reģistrs ir ļoti labs atbalsts kreditēšanā. Uzturlīdzekļu maksāšanas disciplīna skaidri norāda arī par aizņēmēja potenciālo disciplīnu, tādēļ tuvākajās dienās mēs sāksim izmantot arī šo datu bāzi," teica bankas "Citadele" vadītājs Guntis Beļavskis.
Savukārt nebanku kreditētāji alimentu nemaksātāju sarakstu neizmanto, jo neuzskata to par kritēriju cilvēka maksātspējas izvērtēšanai.
"Par šo sarakstu mēs esam informēti, taču pašreiz savā kredītspējas vērtēšanas modelī mēs viņu neizvērtējam. Domāju, ka šī datu bāzei ir kā publiskās kaunināšanas rīks nevis rīks, lai izvērtētu cilvēka maksātspēju. Strādās agrāk vai vēlāk, Latvija maza," vērtēja "4finance" izpilddirektors Toms Jurjevs.
Nākamgad Latvijā varētu sākt darboties kredītbiroji, kas apkopos informāciju par dažādiem parādiem. Kredītinformācijas apmaiņas atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs Armīns Kalniņš atzina, ka uzturlīdzekļu parādnieku iekļaušana šajos parādu reģistros pagaidām nav plānota, taču, viņaprāt, tas būtu apsverams jautājums, jo pakalpojumu sniedzējiem palīdzētu novērtēt cilvēka attieksmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
