Agrāk vai vēlāk valsts līdzfinansējums dzelzceļa infrastruktūrai būs nepieciešams, jo tāds ir Eiropas Savienības (ES) uzstādījums, turklāt, samazinoties kravu apjomam, uzņēmums neizbēgami sāks strādāt ar zaudējumiem, norāda AS "Latvijas Dzelzceļš" vadītāja vietas izpildītājs Aivars Strakšas.
Kā skaidro amatpersona, ES politiskā ideja ir, ka kravu pārvadātājam pa dzelzceļu ir jāmaksā par lietošanu salīdzināmi ar autopārvadātājiem, kas brauc pa autoceļiem. Līdz ar to autopārvadātājiem saistībā ar šo spiedienu tiek ieviestas autoceļu vinjetes, kā arī tiek kāpināti nodokļi. Savukārt, no otras puses, ir prasība valstij līdzfinansēt dzelzceļa pārvadājumus.
"Tas ir ieguvums kopumā tautsaimniecībai, taču tas nav saimnieciski ekonomisks ieguvums infrastruktūras uzturētājiem. Ieguvums ir jākompensē no budžeta. Gatavības gan patlaban nav, diskusiju patlaban nav, tāpēc jāskatās, kā tālāk šis process Latvijā virzīsies uz priekšu. Kādā brīdī šī situācija nobriedīs," pārliecināts Strakšas.
Vienīgais, kāpēc LDz šajā brīdī varot iztikt ar savu naudu, ir fakts, ka kravu pārvadājumu apjomi ir virs 50 miljoniem tonnu gadā. Tad uzņēmums varot infrastruktūru uzturēt atbilstošā kārtībā, nodrošināt attīstības programmas un tās apgūt. Ja apjomi samazinās, LDz nespēs izdevumus nosegt.
Strakšas uzskata, ka vajadzētu vienoties iepriekš par kompensācijas mehānismu, jo tas būtu loģiskais solis. Arī Eiropas Savienības attiecīgā direktīva nosaka, ka Latvijas likumdošanā būs jāpārņem norma, ka saprātīgā laika posmā, bet ne ilgāk kā piecu gadu laikā, infrastruktūras pārvaldītājam ir jāspēj savilkt galus kopā - izdevumus ar ieņēmumiem. "Negribētos, ka šos jautājumus atliek, atliek un tad, tāpat kā uzņēmumā "airBaltic", zaudējumi uzkrājas līdz 80 miljoniem, un tad - ko? Atlaiž valdi, jo tie slikti strādājuši, un ieliek citus! Taču tā ir zināma situācija," skaidro amatpersona.
Koncerns "Latvijas Dzelzceļš" sastāv no valdošā uzņēmuma VAS "Latvijas Dzelzceļš" un piecām meitassabiedrībām - AS "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA "LDz Infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA "LDz Ritošā sastāva serviss", kā arī apsardzes uzņēmuma SIA "LDz Apsardze".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
