Ja "Rail Baltica" nebūtu Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" sacījis jaunais satiksmes ministrs Uldis Augulis(ZZS).

Augulis intervijā arī piekrīt žurnālistes paustajam viedoklim par to, ka, viņasprāt, ekonomiskā pienesuma pēc projekta realizācijas varētu arī nebūt.

"Jā, kravu ir maz. Iespējams, salāgojot ar esošo dzelzceļa sliežu ceļu, situācija var mainīties. Turklāt šis projekts ir būtisks drošības jomā," sacīja Augulis.

"Ja tam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību, bet šobrīd Eiropas līdzekļi tur ir 80–85%, tātad tas ir paceļams projekts," skaidroja ministrs, piebilzdams, ka paša projekta izveide gan esot atbalstāma.

"Jebkurš infrastruktūras projekts, kurš pēc realizācijas dod kādu pienesumu tautsaimniecībai vai vairo drošību un komfortu, ir atbalstāms," intervijā norādījis ministrs.

Viņš arī skaidroja, ka sankciju atcelšana pret Krieviju šobrīd varētu palīdzēt Latvijas ekonomikas izaugsmei

"Uzskatu, ka sankciju atcelšana pret Krieviju palīdzētu ne tikai tranzītbiznesam vien, bet arī lauksaimniekiem, zivsaimniekiem, kuri nevar šprotu ražošanu pārorientēt uz citām valstīm, jo tur nav šādu produktu ēšanas tradīciju. Faktiski jebkura krava, kas nāk cauri Latvijai, ir ļoti būtiska," vērtējis ministrs.

Ziņots, ka iepriekš arī kompānija "Latvijas dzelzceļš" paudusi pārliecību, ka neredz ieguvumu no "Rail Baltica" projekta, uzskatot, ka kravas var plūst tikai no austrumiem uz rietumiem.

Tikmēr auditorfirmas "Ernst & Young Baltic" vadības konsultāciju departamenta direktors Nauris Kļava intervijā Latvijas radio sacījis, ka "Rail Baltica" Latvijas ekonomikā dos ieguldījumu vēl pirms tā uzbūvēšanas.

Viņš paudis, ka būvniecībā būs 4000 darbavietu. Ieguvēji būs arī zemju īpašnieki, kas iznomās sev piederošo zemi būvniecības vajadzībām un uzņēmēji, kas nodrošinās pakalpojumus.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.

"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020. gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!