Latvijā ir 40 adreses, kurās deklarējušies vismaz 110 uzņēmumu, tomēr arī tas ir krietni mazāk, nekā rekordistam - kādam namam Rīgā, Starta ielā 7, kurā mājo teju 600 kompāniju, trešdien raksta "Dienas Bizness".

Latvijā nevienā normatīvā nav noteikti ierobežojumi tam, cik uzņēmumiem vienā adresē drīkst būt juridiskā adrese. Biroju centru un arī biznesa inkubatoru adrese ir pat vairākiem desmitiem uzņēmumu juridiskā adrese, taču pētījumā konstatētajās vairākās adresēs tikai ar lielu fantāziju var pieņemt, ka tajās patiešām būtu sastopami nevis tikai daži vai daži desmiti, bet pat simtiem uzņēmumu, laikrakstam skaidro SIA "Lursoft" pētniece Indra Urtāne.

Viņa kategoriski noraida pieņēmumu par to, ka visi – daudzi simti uzņēmumu – būtu "kreisie", jo, ja kādā adresē ir daudz reģistrētu kompāniju, vēl nenozīmē, ka tās visas ir nestrādājošas un fiktīvas. Piemēram, Rīgā, Šampētera ielā 139A, kurā reģistrēti 198 uzņēmumi, vairums no tiem ir saistīti ar "Baltic Taxi" zīmolu.

Laikraksts norāda, ka 40 adresēs patlaban reģistrēti 8119 uzņēmumi. Rīgā absolūts līderis ir nams Starta ielā 7, kurā juridisko adresi reģistrējuši 596 uzņēmumi. Interesanti, ka datu bāzēs atrodami vairāki tiesu nolēmumi par šajā adresē reģistrēto uzņēmumu likvidāciju, jo tie nav bijuši sasniedzami savā norādītajā juridiskajā adresē, liecina "Lursoft" pētījums. Vairumā gadījumu uzņēmumi, kuri reģistrēti šajās adresēs, ir ar pamatkapitālu, kas sasniedz vismaz 2800 eiro.

"Lursoft" dati liecina, ka tikai 19,9% no 8118 uzņēmumiem, kas reģistrēti 40 populārākajās adresēs, ir mazkapitāla SIA. 41% no šajās adresēs reģistrētajiem uzņēmumiem ir apturēta saimnieciskā darbība.

"Sensacionāli skan, bet juridiskās adreses noma dažviet ir pārvērsta par sava veida biznesu," norāda Urtāne. "Lursoft" veiktais eksperiments parāda, ka izmanīgākie pat sagatavojuši vairāku līmeņu piedāvājumus tiem, kuri tīko pēc jaunas juridiskās adreses. Mazākās summas (vidēji 10–15 eiro mēnesī) tiek prasītas no tiem uzņēmējiem, kuriem nav būtiski saņemt tiem adresēto korespondenci, savukārt gadījumos, ja topošais uzņēmējs tomēr vēlas saņemt sev sūtītās vēstules, ik mēnesi nāksies šķirties no prāvākas naudas summas - 150 eiro.

"Tas, ka dažās adresēs tiek reģistrēts ļoti daudz uzņēmumu juridisko adrešu, nav nekas ne pārsteidzošs, ne aizliegts, ne arī aizdomīgs," laikrakstam secina Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa norāda, ka normatīvajos aktos nav noteikts, cik vienā adresē var būt uzņēmumu juridisko adrešu. "Ir iespējams, ka ēkai, kurā atrodas neskaitāmi biroji, ir viena adrese, katrai telpu grupai nav piešķirta atsevišķa adrese. Līdz ar to visiem uzņēmumiem, kuru biroji ir šajā ēkā, ir viena adrese. Minētais gan nenozīmē, ka šajā adresē reģistrētie uzņēmumi kaut kādā veidā būtu sliktāki vai riskantāki par citiem," skaidro Paidere.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!