Foto: LETA
Pretēji pasaules tendencēm Baltijā pērn bijis mazāk uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu, tomēr galvenokārt tas saistīts ar ģeopolitiskiem iemesliem, nevis ekonomikas problēmu dēļ, secināts "Mergermarket" un advokātu biroju apvienības "Ellex" pētījumā.

Kopumā pagājušais gads pasaulē darījumu apjoma ziņā bijis rekordgads - kopējā summa sasniedza 3,9 triljonus eiro, kas ir par 56% vairāk nekā 2014. gadā. Tomēr pērn darījumu skaits Baltijas valstīs samazinājies par 19% līdz 48 publiski izziņotiem darījumiem, bet to kopējā vērtība - par 46% līdz 558 miljoniem eiro. Pēc "Mergermarket" aprēķiniem, trīs lielākie gada darījumi Baltijā notikuši Latvijā - tie visi pārsnieguši 100 miljonu eiro atzīmi.

Pētījuma autori atzīmē, ka Baltijas valstu ekonomikas augušas straujāk par Eiropas Komisijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozēm eirozonai. Nozares, ko ietekmējušas sankcijas pret Krieviju, turpina demonstrēt izturību, bet iekšzemes patēriņš signalizē par veselīgu ekonomiku. Savukārt valstu politiskā stabilitāte un integrācija Ziemeļvalstu tirgū rada papildu iespējas reģiona izaugsmei caur iegādes un apvienošanās darījumiem, teikts ziņojumā.

Baltijas reģiona lielākā valsts - Lietuva - 2015. gada sākumā pievienojās eirozonai, kā pozitīvo ietekmi uz ekonomiku šīs valsts centrālās bankas vadītājs Vits Vasiļausks raksturojis kā "taustāmu".

Latvija pirmajās trīs vietās

Pretēji tendencēm iepriekšējos gados, pērn lauvas tiesa darījumu notikusi Latvijā. Lietuvas uzņēmumu iegāde un pārdošana veidoja vien 19% no visiem darījumiem Baltijā (2014. gadā šis rādītājs bija 69%, bet 2013. gadā - 81%), savukārt Igaunija pagājušajā gadā veidoja tikai 5% no kopējā darījumu apmēra.

Ja 2013. gadā Latvijā notikušie darījumu veidoja 8% no visu uzņēmumu iegādes un apvienošanas vērtības, 2014. gadā šis rādītājs bija 21%, bet pērn - 76%.

Šo straujo pieaugumu ietekmējuši trīs lieli darījumi - 43,25% "Ventspils naftas" akciju pārdošana līdzšinējam uzņēmuma mazākuma akcionāram, starptautiskā koncerna "Vitol" meitasuzņēmumam "Euromin", grūtībās nonākušā "Liepājas metalurga" pārdošana Ukrainas metalurģijas uzņēmumam "KVV Group", kā arī kokskaidu granulu ražotāja "Latgran" nonākšana Igaunijas "Graanul Invest" rokās.

"Mergermarket" ieskatā "Euromin" investīcijas "Ventspils naftas" akciju iegādē sasniegušas 199 miljonus eiro, lai gan uzņēmuma pārstāvji portālam "Delfi" atkārtoti apliecināja iepriekš ziņoto - pērnā septembra darījuma apmērs bija nepilni 80 miljoni eiro. Pētnieki darījuma summas aprēķinā ņēmuši vērā gan iepriekš jau ieguldīto, gan kompānijas parādsaistības, gan citus rādītājus.

Kā vēstīts, "KVV Group" "Liepājas metalurgu", kas vēlāk pārtapa par "KVV Liepājas metalurgs", nopirka par 107 miljoniem eiro, bet "Latgran" darījums bija mērāms 104 miljonos eiro.

Lielākie darījumi Baltijā 2015. gadā

UzņēmumsDarījuma vērtība, miljoni eiroValstsPircējsPircēja izcelsmes valstsPārdevējsPārdevēja izcelsmes valsts
Ventspils Nafta199LatvijaEuromin S.A.ŠveiceLatvijas Naftas tranzītsLatvija
KVV Liepājas metalurgs107LatvijaKVV GroupUkraina
Latgran104LatvijaGraanul InvestIgaunijaBillerudKorsnas AB; "Baltic Resources AB"Zviedrija
PZU Lietuva66LietuvaGjensidige Forsikring ASANorvēģijaPowszechny Zaklad Ubezpieczen SAPolija
EG Vorguteenus20IgaunijaElering ASIgaunijaGazpromKrievija
Eco Baltia10LatvijaEiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankaLielbritānija
Baltnetos komunikacijos10LietuvaATEA BalticNorvēģija
Finasta Bank; "Finasta FMI"7LietuvaSiauliu BankasLietuvaInvalda INVLLietuva
Freor LT7LietuvaAccession Mezzanine Capital IIIAustrija
Trafi6LietuvaEiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka; "Octopus Investments Limited"Lielbritānija
JDP6LatvijaITAB Shop ConceptZviedrijaDyrud Jan Petter (privāts investors)Norvēģija
BIOL Laboratorija6LietuvaKosmetikos LaboratorijaLietuvaEgidijus Slanina (privāts investors)Lietuva

Investori 'sagremojuši' ģeopolitiskos riskus

Pērn kopumā pasaulē darījumu skaits ir palielinājies - daudzviet tas pat bijis rekordgads. Savukārt Baltijā darījumu skaits un apjoms ir samazinājies. "Kļaviņš Ellex" partneris Raimonds Slaidiņš portālam "Delfi" skaidro, ka to motivējuši dažādi faktori - gan svārstības eirozonā, gan Krievijas ekonomiskās lejupslīdes un sankciju pret šo valsti ietekme, gan tas, kā ārvalstu investori uztver šos apstākļus. "Stratēģiskie investori ir īpaši jūtīgi pret riskiem - vai tie būtu ekonomiski vai ģeopolitiski riski," pamato Slaidiņš. "Mēs caram, ka šie faktori tagad ir pieņemti un sagremoti un situācija ir stabilizējusies investoru acīs. Šķiet, ka šis gads Baltijas valstīs būs labāks," viņš pauž, izceļot to, ka Baltijā vērojama straujāka ekonomikas izaugsme nekā pārējā Eiropā, turklāt šis reģions tiek uzskatīts par arvien tuvāku Ziemeļvalstu tirgum.

"Liela mūsu biroja darbības daļa saistās ar darījumiem un ārvalstu investoriem. Mums ir bijis labs gada sākums, tādēļ ir cerības, ka tas atspoguļojas arī tirgū vispārīgi," teic Slaidiņš. Kā piemēru viņš min Vācijas "E.ON" piederošo "Latvijas gāzes" akciju pārdošanu Eiropas investīciju fondam "Marguerite". Tāpat birojs strādā pie trim vai četriem apjomīgiem darījumiem, kas varētu noslēgties tuvākajā nākotnē.

Foto: Publicitātes attēli

To, ka šogad Latvijas daļa Baltijas kopējā darījumu grozā strauji pieaugusi, jurists gan vērtē kā sakritību, nevis tendenci, jo darījumu skaita ziņā Lietuva aizvien ir līdere. Lietuva kā reģiona lielākā valsts un Igaunija kā attīstītāks tirgus parasti Latviju šajos rādītājos apsteidz.

Slaidiņš prognozē, ka tuvākajā nākotnē Baltijas tirgū darījumi, iespējams, sagaidāmi telekomunikāciju jomā, varētu turpināties konsolidācijas tendences finanšu jomā. Ņemot vērā nākamgad paredzēto gāzes tirgus liberalizāciju un "Latvijas gāzes" sadalīšanu, tuvākajos gados paredzama "diezgan liela aktivitāte ap šo uzņēmumu". Transporta un loģistikas sektors - sākot no "airBaltic", līdz ostām un transporta mezgliem - arī varētu pieredzēt ievērojamus darījums.

Tendences, kas iepriekšējā gadā negatīvi ietekmēja darījumu tirgu Baltijā, šogad varētu mazināties. Slaidiņš pieļauj, ka investori ir pieņēmuši un "sagremojuši" gan Krievijas ekonomikas ietekmi uz Lietuvu, Latviju un Igauniju, gan eirozonas lēno izaugsmi. "Investori ir ļoti jūtīgi pret riskiem. Ja kaut kas izkustās ārpus normas - tās varētu būt eiro vērtības svārstības, situācija Ukrainā, - tad, protams, viņi bremzēs un pārdomās lietas. Tas ir tas, ko mēs jutām pagājušajā gadā."

Viņš norāda, ka tādi investīciju fondi kā "BaltCap" un pagājušā gada jaunpienācējs tirgū "Livonia Partners" ļoti aktīvi meklē investīciju objektus Baltijas valstīs. Ilglaicīgākajiem tirgus spēlētājiem pienācis laiks ne tikai meklēt, kur investēt, bet arī pārdot jau nobriedušās investīcijas - šī ir joma, kur arī šogad gaidāmi uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanas darījumi.

Finanšu nozare konsolidējas

"Mergersmarket" izceļ enerģētikas, tehnoloģiju un telekomunikāciju, kā arī ķīmijas nozares uzņēmumus - kopumā šajos sektoros apjoma ziņā bijuši 64% no kopējā 2014. un 2015. gadā fiksētajiem darījumiem. Arī šogad tiem varētu būt nozīmīga loma, par ko liecina janvārī noslēgtā "Latvijas gāzes" akciju pārdošana. Šajā darījumā pārdevējs bija "E.ON", bet pircējs - investīciju fonds "Marguerite".

Iepretim "Liepājas metalurga" nonākšanai jauna investora rokās, kas simbolizē lielas tradicionālas nozares grūtības, pētījuma autori norāda, ka Latvijas atkritumu pārstrādes uzņēmuma "Eco Baltia" 31,51% akciju pārdošanu Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB). Šis 10 miljonu eiro ieguldījums finansēs sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību.

Lietuvā pērn notikuši divi nozīmīgi darījumi ķīmiskās rūpniecības nozarēs. Austrijā bāzētā investīciju firma "Accession Mezzanine Capital" par septiņiem miljoniem eiro iegādājās mazākuma daļu saldēšanas un atdzesēšanas iekārtu ražotājā "Freor LT". Tāpat Lietuvas kompānija "Kosmetikos Laboratorija" par 6,3 miljoniem eiro nopirka 42,5% kosmētikas preču ražotāja "BIOK Laboratorija" daļu.

Tā kā Eiropā turpinās finanšu nozares konsolidācija, pēdējos divos gados pieaudzis arī šajā laukā fiksēto darījumu apjoms. Pērn lielākais darījums bija Norvēģijas "Gjensidige Forsikring" īstenotā Lietuvas apdrošinātāja "PZU Lietuva" iegāde no poļu "Powszechny Zaklad Ubezpieczen" par 66 miljoniem eiro.

Citi šīs tendences piemēri ir Latvijas apdrošinātāja "Baltikum" pārdošana "Vienna Insurance Group", kā arī "Danske Bank" privātpersonu apkalpošanas biznesa Lietuvā un Latvijā pārdošana "Swebank". Pēdējais minētais darījums gan noslēdzies šī gada sākumā. Savukārt Lietuvas banka "Siauliu Banka" nopirkusi "Bankas Finansta" un brokeru kompāniju "Finasta FMI".

Pērn teju rekordaugstā līmenī bijis to darījumu īpatsvars, kur pircējs bijis pašmāju uzņēmums - tādi bijuši 56% no darījumiem. Tomēr, raugoties uz darījumu summu, 75% naudas Baltijas uzņēmumu iegādē tērējuši ārzemju uzņēmumi. Visplašāk pārstāvētais reģions bijis Ziemeļvalstu tirgus - šī reģiona uzņēmumu aktivitāte nodrošinājusi 21% no visas pērnā gada darījumu summas.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!