Otrdien Saeimas institūciju kopsēdē vislielāko ievērību guva viedoklis, ka lobēšanas regulējuma ieviešanai sākumā jāveido atsevišķu institūciju, piemēram, Saeimas, lobiju reģistri.
Par šo jautājumu tika spriests Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas un Korupcijas novēršanas apakškomisijas kopsēdē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji deputātiem skaidroja, ka iepriekš sagatavotais lobēšanai veltītais likumprojekts 2014. gadā tika noraidīts Ministru kabineta komitejā. Tam par iemeslu bija Valsts kancelejas norādītais, ka plānotās izmaiņas ir iespējams ieviest, veicot grozījumus atsevišķos normatīvajos aktos, neveidojot jaunu likumu.
Tāpēc pašlaik notiek virzība uz lobēšanas definīcijas formulēšanu likumā, norādīja KNAB vadītāja vietniece Ilze Jurča. Ar viņu plašu diskusiju sanāksmē uzturēja deputāts Ringolds Balodis (NSL), kurš norādīja, ka ar šādu soli nav pietiekami. Viņš pauda atbalstu vienai no idejām, kas izkristalizējās sēdē, - dažu atsevišķu institūciju, piemēram, Saeimas, lobiju reģistra izveidei.
Arī apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (V) norādīja, ka sākumā varētu iestāžu mājaslapās publicēt informāciju par lobijiem, nevis uzreiz veidot "lielos reģistrus". Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV) līdzīgi aicināja sākt vismaz ar pašu Saeimu.
Attiecībā uz šo ideju konkrēti lēmumi sanāksmē gan netika pieņemti. Taču Pretkorupcijas parlamentārā izmeklēšanas komisija pieņēma lēmumu, ka KNAB turpinās darbu šajā jomā, veicot nepieciešamos uzlabojumus.
Iepriekš apakškomisijas un parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes bija paredzēts rīkot atsevišķi, taču to norises laiki pārklājās. Balodis aicināja abu institūciju vadības mainīt šo situāciju un rīkot kopsēdi. Līdz ar to daži desmiti minūšu tika veltīti atbilstošas telpas atrašanai sēdes norisei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
