Foto: Reuters/Scanpix
Lai cīnītos pret interneta veikaliem, kuri nemaksā nodokļus, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļa vietnēm, paredz valdības atbalstītie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām.

Tiesības uz domēna vārda atslēgšanu VID nepieciešamas, lai cīnītos pret interneta veikaliem, kuri nemaksā nodokļus. Līdz šim šādas tiesības piešķirtas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, lai slēgtu vietnes, kurās tiek organizētas nelicencētas azartspēles. Līdzīgas pilnvaras būtu lietderīgi noteikt arī VID, jo tas ļautu operatīvi reaģēt uz to uzņēmumu pārkāpumiem, kas darbojas interneta vidē, skaidroja Finanšu ministrija (FM).

Izmaiņas paredz dot VID tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, kā arī noteikt liegumu to pārreģistrēt uz cita nodokļu maksātāja vārda, vai pārtraukt domēnu reģistrācijas ".lv" zonā, ja ieņēmumu dienests konstatēs, ka uzņēmums interneta lapu izmanto nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas ekonomiskajā vidē.

Tāpat šādas tiesības VID būs, ja ārvalsts komersants tīmekļa vietni izmantos Latvijas ekonomiskajā vidē, bet nebūs reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību vai komercreģistrā reģistrējis filiāli, vai arī nodokļu maksātājs tīmekļa vietni izmantos saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas ekonomiskajā vidē, nereģistrējot to kā struktūrvienību. Tāpat VID būs tiesības atslēgt vietni, ja nodokļu maksātājam būs apturēta saimnieciskā darbība un tīmekļa vietne būs tā struktūrvienība.

Kā piemēru nepieciešamībai ierobežot piekļuvi kādai vietnei VID minēja to, ka, piemēram, uzņēmums, kas tirgojas internetā, VID pārbaudes laikā tiek pārreģistrēts uz citas kompānijas vārda, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas un no nodokļu kontrolēm.

"Minētās shēmās raksturīgas pazīmes – pēc tīmekļa vietnes pārreģistrēšanas citam nodokļu maksātājam nemainās ne īpašnieks, ne adrese, ne tālruņa numuri. Mainās tikai nodokļu maksātāja (parasti SIA) nosaukums," klāstīja FM.

Pārbaudot interneta veikalus, VID 2014. gadā pārkāpumus konstatēja 92% gadījumu.

2015. gadā VID veica 47 tematiskās pārbaudes, 44 pārbaudēs jeb 94% gadījumu konstatējot pārkāpumus. Par konstatētajiem pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu naudas sods piemērots 34 gadījumos – kopumā 24,7 tūkstoši eiro.

Vienlaikus grozījumi paredz VID tiesības iegūt informāciju, kas ir sludinājuma pakalpojumu ievietošanas, maksājumu pakalpojumu, mobilās lietotnes vai līdzīgu pakalpojumu sniedzēju rīcībā par citu personu saimniecisko darbību, lai VID varētu identificēt nereģistrētu uzņēmējdarbību internetā. Savukārt uzņēmumiem būs jānodrošina VID pārstāvim piekļuve elektroniskā veidā apstrādātai vai glabātai informācijai, kas saistīta ar internetā veiktajiem darījumiem.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2017. gada. Pēc šo izmaiņu ieviešanas valsts budžeta ieņēmumi varētu pieaugt par 0,5 miljoniem eiro gadā.

Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1800 interneta veikalu. Papildus vēl ir elektroniskie ziņojumu dēļi, izsoles, kolektīvās iepirkšanās lapas, sociālie mediji un forumi, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība.

Vienlaikus valdība otrdien atbalstīja ar iepriekšminētajām izmaiņām saistītus grozījumus likumā Par VID, un grozījumus Elektronisko sakaru likumā.

Par likumu grozījumiem vēl trīs lasījumos būs jālemj Saeimai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!