Foto: LETA

SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" izsludinātajā konkursā par "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas lidostā "Rīga" saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekta izstrādi pieteikušies pieci pretendenti, portālu "Delfi" informēja "Eiropas Dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova.

Konkursa pirmajai kārtai pieteicies SIA "Rem Pro" no Latvijas, kā arī Latvijas, Slovākijas un Itālijas piegādātāju apvienība "Prosiv". Uz būvprojekta izstrādi kandidēs arī trīs ārvalstu pretendenti – "Aecom Inocsa S.L.U" no Spānijas, piegādātāju apvienība "Egis Rail" no Francijas un Lietuvas, kā arī piegādātāju apvienība "Systra S.A./Cowi AS" no Francijas un Dānijas.

Pirmajā konkursa kārtā izvērtēs kandidātu kvalifikāciju un pieredzi. Komisija izvērtējumu par pretendentiem sniegs februārī. Zināms, ka komisijas dalībnieki pārstāv trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu "RB Rail", Satiksmes ministriju, "Eiropas Dzelzceļa līnijas", kā arī starptautisko lidostu "Rīga".

Konkursa otro kārtu plānots izsludināt aprīlī. Tad pretendenti sagatavos būvprojekta tehniskos un finanšu piedāvājumus. Savukārt konkursa uzvarētāju izraudzīs šā gada vidū, informē Voronkova.

Vēstīts, ka projektēšanas darbu līgumcenu prognozē 2,2 miljonu eiro apmērā. Tā darbības laiks – 17 mēneši. Projektēšanai noslēdzoties, jaunā konkursā meklēs būvnieku.

"Eiropas Dzelzceļa līniju" Projekta ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris pastāstīja, ka tehniski šis būs ļoti sarežģīts projekts. "Mēs runājam, no vienas puses, par lidostas staciju, no otras puses, par dzelzceļu, kas piebrauc pie lidostas. Ja skatāmies kartē, tad šis posms ir no vietas, kas šķērso Daugavu, iet gar Torņakalnu, un Zolitūdē jaunais dzelzceļš šķiras no esošā dzelzceļa, tālāk pāri Ulmaņa gatvei un ienāk lidostā. Visā posmā elementi, kas raksturo šo būvi, ir zemes plātnes un estakādes. Zemes plātnes ir tajās vietās, kur mēs ejam pa pļavu. Estakādes ir tajās vietās, kur ejam pāri citiem infrastruktūras objektiem, kā tas ir Ulmaņa gatvē, un arī cauri visai lidostai mēs ejam estakādē, kas nozīmē, ka zem tās ir brīvtelpa. Lidosta estakādes risinājumā spēj saglabāt savu funkcionalitāti," klāstīja Vingris.

Viņš norādīja, ka vilciena staciju lidostā Eiropā atzīst par vienu no sarežģītākajiem risinājumiem no infrastruktūras salāgošanas viedokļa. Svarīgi, lai lidosta un dzelzceļa stacija būtu tādā attālumā, lai pasažieriem nebūtu nepieciešams papildu transports nokļūšanai starp abām vietām. Dzelzceļa staciju vienā līmenī (augstumā) paredzēts savienot ar lidostas paplašināto termināli, kuru plānots attīstīt līdz 2022. gadam.

Vingris skaidroja, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs nodrošināt lidostas funkcionalitāti arī būvdarbu laikā.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijā šāda tipa projekts vēl nekad nav ticis būvēts, tāpēc konkursā ir ļoti specifiskas prasības pretendentiem, kas tostarp saistītas ar pieredzi Eiropas standarta platuma dzelzceļa projektos. Visticamāk, atsevišķus paredzētos darbus varēs veikt vietējie uzņēmumi, bet būs arī uzdevumi, kuriem būs vajadzīgi ārvalstu eksperti.

Vingris pauda cerību, ka vietējie uzņēmēji sadarbosies ar ārvalstu ekspertiem, piedaloties konkursā kopā.

"Rail Baltica" būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu–dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Projekts ietver pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas–Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas–Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkalnes, cauri Rīgai, nodrošinot "Rail Baltica II" pieslēguma izbūvi starptautiskajai lidostai "Rīga", Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināļi, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību.

Dzelzceļa līnija plānota kā elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rīgas pilsētā un starptautiskajā lidostā "Rīga" ir paredzēts izbūvēt starptautisko vilcienu pasažieru termināli, bet Salaspils novadā (Saulkalnē) – multimodālu kravu termināli. Dzelzceļa pamattrases garums ir aptuveni 260 kilometri. Projektētais dzelzceļa līnijas maksimālais ātrums ir 240 kilometri stundā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!