Tā ir taisnība, ka pētījumu process ir bezgalīgs. Bet noteikti nav taisnība, ka ĢMO iespējamā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību nebūtu pētīta pietiekami. Piemēram, atzinumus par kartupeļu šķirnes "Amflora" nekaitīgumu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, Eiropas Zāļu aģentūra un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs deva pēc septiņu gadu zinātniskas izpētes. Tikai pēc tam Eiropas Komisija atļāva šīs šķirnes kartupeļu audzēšanu rūpnieciskiem mērķiem un izmantošanu dzīvnieku barībā.
Turklāt Komisija ierosinājusi pašām dalībvalstīm atļaut vai aizliegt audzēt ģenētiski modificētus augus savā teritorijā. Tas ļautu apvienot zinātniski pamatotu ĢMO izvērtēšanu Eiropas līmenī, vienlaikus lēmumu par (ne)audzēšanu atstājot katrai valstij.
Visu atļauju priekšnosacījums ir rūpīgas pārbaudes, kuras veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Tā ir neatkarīga un nav pakļauta ne Eiropas Komisijai, ne kādai no dalībvalstīm. Piemēram, "Amflora" kartupeļu gadījumā pārbaužu uzdevums bija pilnībā novērst visas bažas, kas saistītas ar marķiergēniem, kuri noturīgi pret antibiotikām. Pārbaudēs tika apstiprināts, ka marķiergēnu nokļūšana baktērijās no augiem ir maz ticama. Tika arī secināts, ka ĢM kartupeļi nevar ietekmēt citas augu sugas, jo tiem nav savvaļas partneru, ar kuriem tie varētu savstarpēji apputeksnēties.
Apziņa, ka zinātnieki manipulē ar augu gēniem, lai padarītu tos izturīgākus pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai slimībām, var nepatikt. Bet nākotnē var izrādīties, ka tā atrisinās pārtikas trūkuma problēmu pasaulē. Novilkt robežu starp "labi" un "slikti" ne vienmēr ir vienkārši.