2019. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,19 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 8,2%, bet importa vērtība – par 11,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Jūnijā Latvija eksportēja preces 982,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,21 miljardu eiro.
Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 13,83 miljardus eiro – par 336,1 miljonu eiro jeb 2,5% vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,18 miljardus eiro (palielinājums par 20,6 miljoniem eiro jeb 0,3%), bet importa – 7,65 miljardus eiro (pieaugums par 315,5 miljoniem eiro jeb 4,3%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūniju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,4% mazāka un importa – par 7,2%, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 0,1%, bet importa vērtība samazinājās par 12,2%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju:
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 7,3 milj. eiro jeb 8,8%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 40,1 milj. eiro jeb 20%,
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 20,8 milj. eiro jeb 20,4%,
- koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 17,5 milj. eiro jeb 9%,
- augu valsts produktu eksports mazāks par 6,2 milj. eiro jeb 9%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju:
- minerālproduktu imports lielāks par 17,8 milj. eiro jeb 13,5%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 79,2 milj. eiro jeb 25,2%,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 66,3 milj. eiro jeb 34,8%,
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 21,9 milj. eiro jeb 19,4%,
- koka un tā izstrādājumu imports mazāks par 6,7 milj. eiro jeb 12,8%.
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5%), Vācija (6,7%) un Zviedrija (6,6%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,4% no importa kopapjoma), Vācija (11,4%), Polija (9,4%) un Igaunija (9,2%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā veidoja 8,5%, bet importā – 8,3%.
2019. gada jūnijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada jūniju palielinājās kopējā eksporta vērtībā par 4,7 procentpunktiem un importa vērtībā – par 5,9 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars palielinājās par 0,4 procentpunktiem eksportā un par 2,8 procentpunktiem importā.
2019. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 124 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā izrādījās tirdzniecībā ar 40 valstīm.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2019. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūniju nodrošināja sašķidrinātas dabasgāzes eksports 5,9 miljonu eiro vērtībā (šī prece pirms gada netika eksportēta). Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, izpaliekot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam (2018. gada jūnijā šī prece tika eksportēta 36,6 miljonu eiro vērtībā).
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2019. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūniju ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 27,8 miljoniem eiro jeb 4,3 reizes. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču importa samazinājumu visvairāk ietekmēja turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju importa kritums par 64,8 miljoniem eiro jeb 99,8%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
