Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) vadītā ekonomikas attīstības darba grupai piektdien lēmusi koncentrēties uz īstermiņa ekonomikas attīstības programmas izstrādi, portālu “Delfi” informēja EM.
Programma tiks veidota, lai uzņēmējiem būtu skaidrs, kā, ievērojot visus drošības pasākumus, tie var šobrīd turpināt darbu vai kā pēc iespējas ātrāk atsākt darbību, kādus atbalsta instrumentus valsts šobrīd var piedāvāt, un kāds atbalsts būtu nepieciešams pēc krīzes, lai stiprinātu uzņēmēju konkurētspēju.
Piektdien uz pirmo sanāksmi sanāca ekonomikas ministra vadītā attīstības grupa, kurā viņš prezentēja stratēģiju Latvijai, kas tapusi kopā ar uzņēmējiem un nozaru ekspertiem. Stratēģijas mērķis ir veikt strukturālas izmaiņas ekonomikā, kas orientētas uz produktivitāti un zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksportu.
Tās prioritārie virzieni ir stabilizēt ekonomiku, mainīt ekonomikas struktūru, attīstīt uzņēmumus ar augstu eksportspēju. Uzņēmēji uzskata, ka patērētāju kultūra un pieprasījums pēc dažādiem produktiem un pakalpojumiem mainīsies, līdz ar to gan biznesam, gan Latvijas valdībai ir jābūt gataviem pielāgoties ātri mainīgajai videi un apstākļiem.
"Stratēģijas izstrādes laikā uzņēmēji skaidri norādīja: šobrīd primāri ir radīt skaidrus atbalsta pasākumus, lai Latvijas uzņēmumi var turpināt darbu noteiktajos ārkārtas apstākļos. Jau šobrīd uzņēmējiem pieejamas vairākas atbalsta programmas gan apgrozāmo līdzekļu piesaistei, gan darba spēka noturēšanai. Kopā ar Veselības ministriju un Slimību un profilakses kontroles centru šobrīd aktīvi strādājam pie vīrusa ietekmes mazināšanas risinājumiem, lai rūpnīcas var turpināt darbu vai atsākt ražošanu tās, kuras to ir pārtraukušas pieprasījuma izmaiņu rezultātā," uzsvēra Vitenbergs.
Viņš norādīja, ka vīrusa radītā ietekme uz ekonomiku vēl nav prognozējama, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka, lai sasniegtu pirmskrīzes ekonomikas attīstības līmeni, būs nepieciešami vairāki gadi.
"Tāpēc valdības uzdevums ir skatīties ne tikai īstermiņā, bet arī vidējā termiņā – 3 gadu griezumā, lai izveidotu atbalsta mehānismus tālākajiem posmiem, kad daļa vai visi vīrusa ierobežošanas pasākumi tiks atcelti," turpina ministrs.
Attīstības grupas dalībnieki bija vienisprātis, ka šis ir izšķirošs brīdis Latvijas ekonomikā, tāpēc nepieciešams koncentrēt visu iesaistīto institūciju resursus mērķtiecīgai un koordinētai rīcībai, lai izstrādātu plānu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai un papildu stimulēšanai pēc Covid-19 krīzes.
Lai nodrošinātu stabilitāti iekšējā sektorā, svarīga ir ne tikai valsts institūciju, bet arī pašvaldību proaktīva iesaiste, mērķtiecīgi nodrošinot publisko pasūtījumu īstenošanu, piemēram, infrastruktūras un mājokļu kvalitātes, ēku energoefektivitātes uzlabošanā, tādējādi sekmējot gan iekšējo patēriņu, gan ražošanas un pakalpojumu sniegšanas apjomu atjaunošanos.
Svarīgi priekšnosacījumi ekonomikas straujākai attīstībai būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamībai, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšanai, inovācijas kapacitātes paaugstināšanai, palielinot privātā sektora izdevumus pētniecībai un attīstībai, produktivitātes un eksporta veicināšanai, kā arī investīcijām tautsaimniecībā, paredzot dažādus finanšu instrumentus.
Ekonomikas attīstības grupa izveidota ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) rīkojumu, un tās mērķis ir radīt daudzveidīgu atbalsta instrumentu kopumu ekonomikas stimulēšanai, mobilizējot esošos budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tai skaitā pilnveidojot esošās atbalsta programmas, kā arī īstenojot jaunus atbalsta pasākumus Covid-19 izplatības radīto ekonomisko grūtību mazināšanai, un sniegtu priekšlikumus ilgtermiņa attīstībai.
Attīstības grupas locekļi: finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Jānis Upenieks, Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rudkaste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
