Foto: Publicitātes foto

"Valmiermuižas alus" darītava 2019. gadā palielināja apgrozījumu par 6,2%, sasniedzot 5,7 miljonus eiro (2018. gadā – 5,36 miljoni eiro). Pērn par 2% audzis arī pārdotā alus apjoms, sasniedzot 2,31 miljonu litru. Gandrīz par piekto daļu jeb 18% izaugsme piedzīvota eksporta tirgos. Bet šis gads, izplatoties pandēmijai, sagriezis situāciju gandrīz vai kājām gaisā. "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis portālam "Delfi" atklāti stāsta par alus darīšanas biznesu ārkārtējās situācijas laikā, cīņu ar krīzi, vienlaikus nezaudējot pārdomātu optimismu par alus darīšanas tendencēm Latvijā. "Vētrā jācīnās pašu spēkiem, airējot vēl spēcīgāk," teic Ruņģis.

Runājot par šī trauksmainā gada tendencēm alus darīšanas biznesā, "Valmiermuižas alus" saimnieks teic, ka ir interesanti vērot divas pretējas tendences alus nozarē līdz Covid-19 krīzes sākumam. Pirmkārt, alus imports Latvijā turpina palielināties. "Lai arī latvieši alu pasludinājuši par nacionālo dzērienu, bez kura nav iedomājami Jāņi, kopējie alus pārdošanas un brūvēšanas apjomi Latvijā pēdējos piecos gados pakāpeniski samazinās. Veikalā uz alus etiķetēm ir daudz latvisku nosaukumu, tomēr vairāk nekā puse visa Latvijā pārdotā alus tiek importēts, un uz šo alu etiķetes norādīts vien izplatītāja vārds, nevis ražotājs. Divas lielās alus ražotnes, kas pieder globāliem koncerniem, slēgušas vairākas alus ražotnes Latvijā, lai ražotu tur, kur lētāk. Nepārdomātās Latvijas nodokļu politikas dēļ kaimiņvalstīs ražot alu ir lētāk. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās arī kopējā pārdotā alus apjoms Latvijā, ko līdz šim mazliet kompensēja augošais tūrisms un pierobežu tirdzniecība," situāciju raksturo Ruņģis.

Mazo alus darītavu zelta laikmets

Otrkārt, turpina palielināties mazo alus darītavu skaits Latvijā. Pēdējo piecu gadu laikā mazo alus darītavu skaits ir četrkāršojies, un to skaits sasniedzis jau 62. Tomēr tikai 14% no visa Latvijā pārdotā alus ir brūvēts Latvijas mazajās alus darītavās. Tas ir pusotru reizi mazāk nekā pirms septiņiem gadiem, kad mazajās alus darītavās izbrūvēja aptuveni 22%. Ir vērojama arī pozitīva tendence: pērn mazajās alus darītavās tika izbrūvēts par vienu miljonu litru vairāk alus nekā gadu iepriekš. Ruņģis paredz, ka mazo alus darītavu skaits un tajās izbrūvētā alus apjoms turpināsies palielināties, jo, attīstoties alus baudīšanas kultūrai Latvijā, prasīgākie alus gardēži priekšroku dod mazajās alus darītavās brūvētām, īpašākām alus garšām, nevis zemākai cenai. "Šobrīd mazās alus darītavas piedāvā vairāk nekā 400 dažādu amata alus garšu, galvenokārt eilus, un to klāsts turpinās pieaugt. Savā ziņā šo var saukt par zelta laikmetu mazajām alus darītavām un alus baudītājiem. Mazās alus darītavas ir kļuvušas par nozīmīgiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem," norāda Ruņģis. Piemēram, pērn SIA "Valmiermuižas alus" iekļuva Vidzemes nodokļu maksātāju top 20.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!