Fоtо: Madara Ūlande (Publicitātes foto)
19. novembrī Eiropā atzīmē Sociālās uzņēmējdarbības dienu, un arī mums ir, par ko runāt un lepoties. Šobrīd Latvijā oficiāli reģistrēti vairāk nekā 120 sociālie uzņēmumi.

Kas ir sociālā uzņēmējdarbība? "Tas ir bizness, kura galvenais mērķis ir risināt kādu sociālu, sabiedrībai būtisku izaicinājumu, nevis radīt maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekam. Arī Latvijā redzam arvien vairāk tādu cilvēku, kuriem nauda un peļņa nav galvenais dzinējspēks darboties uzņēmējdarbībā – viņu lielākā motivācija ir radīt preces un pakalpojumus, kas palīdz citiem, risina pašu piedzīvotas vai plašākā sabiedrībā novērotas problēmas un atstāj paliekošu pozitīvu ietekmi uz līdzcilvēku dzīvi un sabiedrību kopumā," portālam "Delfi" stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande.

"Sociālie uzņēmēji ir cilvēki, kuri lieliski saprot uzņēmējdarbības spēles noteikumus, taču tikpat labi orientējas arī savu izvēlēto sociālo mērķu lauciņā, un ar savu radošumu, mērķtiecību un darbaspējām spēj uzlikt savu ideju uz "biznesa sliedēm"," viņa raksturo.

Teju puse no Latvijā oficiāli reģistrētajiem vairāk nekā 120 sociālajiem uzņēmumiem darbojas ārpus Rīgas – citās Latvijas pilsētās, novados un pagastos. "Taču sociālo uzņēmēju – cilvēku, kuri dažādos veidos un juridiskajās formās ir apvienojuši uzņēmēja domāšanu un darbu sabiedrības labā, ir daudz vairāk. Viņi katrs savā veidā palīdz Latviju veidot par labāku vietu, kurā dzīvot," teic asociācijas vadītāja.

Viņa uzsver, ka sociālā uzņēmējdarbība ir win – win – win jeb trīskāršējs ieguvums. "No sociālo uzņēmumu darbības ieguvēji ir visi – gan sabiedrība, gan paši sociālie uzņēmumi un viņu darbinieki, gan klienti un preču lietotāji un pakalpojumu saņēmēji. Sabiedrība iegūst risinājumus dažādām problēmām un izaicinājumiem, kuru risināšanā valsts un pašvaldības nav bijuši uzdevumu augstumos un ar ko cilvēki individuāli, paši saviem spēkiem netiek galā. Sociālie uzņēmumi un viņu darbinieki iegūst iespēju strādāt, darīt savu sirds darbu, īstenot savus mērķus un sapņus un gūt gandarījumu, redzot, ka viņi ir palīdzējuši un radījuši labumu ne vien sev, bet arī citiem. Savukārt klienti iegūst preces un pakalpojumus, ko varbūt nekur citur saņemt nevarētu, vai arī – kas ir īpaši pielāgoti viņu vajadzībām, turklāt nereti arī apziņu, ka viņu pirkums palīdzēs tālāk kādam citam," skaidro Ūlande.

Kā viens no sociālās uzņēmējdarbības piemēriem minama kafejnīca "RB Cafe" – sociālais uzņēmums, kura mērķis ir radīt darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti. "RB Cafe" devums sabiedrībai nav tikai kūkas un kafija – tā ietekme ir daudz lielāka.

Fоtо: LETA

"Tieši šī uzņēmuma darbības rezultātā vairāki cilvēki ar invaliditāti var strādāt, nopelnīt sev algu, socializēties un sajusties kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Turklāt arī rīdziniekiem ir būtiski redzēt, ka šādi cilvēki var lieliski darīt dažādus darbus – varbūt tas iedrošinās arī citus darba devējus padomāt par iekļaujošākiem darba apstākļiem? Jo vairāk cilvēku ar invaliditāti varēs strādāt pilnvērtīgu darbu piemērotos apstākļos, jo ilgtermiņā labāk mums visiem – iegūs gan ekonomika, gan mūsu visu kopējā dzīves kvalitāte," uzsver Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Cits sociālās uzņēmējdarbības piemērs ir Centrs cilvēka izaugsmei "Torņakalns". Tā uzdevums ir palīdzēt dažādās dzīves krīzēs nonākušiem cilvēkiem, sniedzot atbalstu, zināšanas un prasmes, kā tikt galā, piemēram, ar laulības šķiršanu, tuvinieka zaudējumu, profesionālo izdegšanu un citām grūtām dzīves situācijām. "Laikā sniegtai palīdzībai un atbalstam krīzes situācijā var būt ilgtermiņa ietekme gan konkrētā cilvēka, gan ģimenes un tuvinieku dzīvēs. Turklāt arī mums, pārējiem, ir svarīgi, ka šie cilvēki pēc iespējas ātrāk "tiek uz kājām" – atgriežas darbā, piedalās pasākumos un citās sabiedrības norisēs," norāda Ūlande.

"Šādus cilvēkus Latvijai šobrīd vajag vairāk nekā jebkad"
Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja

Kā vēl viens sociālais uzņēmums minams "Your Move", kura mērķis ir palīdzēt atgriezties Latvijā remigrantiem un viņu ģimenēm. "Ir daudz runāts par to, ka ne vienmēr reemigrantu atgriešanās mājās ir viegla un vienkārša, ka pastāv daudzi izaicinājumi, no kuriem viens ir piemērota darba atrašana. Lūk, "Your Move" palīdz risināt tieši to – sociālais uzņēmums atrod un atlasa tieši tās darba vakances, kas visvairāk varētu interesēt remigrantus un viņu ģimenes, palīdz satikties īstajam darba devējam ar potenciālo no ārvalstīm atbraukušo darbinieku, turklāt nereti nodrošina arī citu informāciju un atbalstu, kas nepieciešams, atgriežoties Latvijā. Tas ir sociālais uzņēmums, kas palīdz ne vien konkrētajiem cilvēkiem un viņu ģimenēm, bet Latvijai kopumā, jo remigrantu līdzi atvestās zināšanas, prasmes, dzīves pieredze un kontakti pēc tam tiks ieguldīti Latvijas labklājības veidošanā," skaidro asociācijas vadītāja.

Portāls "Delfi" arī nesen rakstīja par SIA "Mans peldkostīms" sociālo uzņēmējdarbību. Uzņēmums darbojas ar zīmolu "Swimbe" un startējis peldkostīmu biznesā, piedāvājot personalizētu un videi draudzīgu produktu.

Fоtо: Publicitātes foto

Uzņēmēja Laura Žukovska-Supe stāstīja: "Tieši dabas aspekts ir tas, kas padara mūs par sociālo uzņēmumu – gan īpašais, no atkritumiem ražotais audums, gan bezatkritumu ražošana. Dabai draudzīgā filozofija caurvij visu mūsu biznesu un uz tā pamata izpaužas mūsu sociālā uzņēmējdarbība. Mēs esam atvērti arī sadarbībai ar cilvēkiem no sociālā riska grupām, bet tas ir biznesa papildelements."

"Sociālo uzņēmējdarbību izvēlējāmies tāpēc, ka tas saskanēja ar mūsu filozofiju – mēs esam tā paaudze, kurai dabas aizsardzība šķiet svarīga un tas izpaužas viscaur mūsu ikdienas dzīvē, tāpēc būtu dīvaini, ja mēs, veidojot uzņēmumu, nepieturētos pie šīs vides aizsardzības stīgas. Protams, ka "Altum" grants bija motivējošs, bet, ja mums nebūtu tādas pārliecības, mēs neietu šo ceļu," atzīst uzņēmēja.

Tie ir tikai daži piemēri, kur sociālo uzņēmumu radītā vērtība un ietekme atbalsojas tālu un plaši. Tieši šo vērtības un ieguvuma aspektu arvien vairāk pamana gan lielie uzņēmumi, izvēloties sadarboties ar sociālajiem uzņēmumiem, gan valsts institūcijas un pašvaldības, izvēloties radīt labvēlīgu vidi un atbalsta instrumentus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, pauž asociācijā.

"Uzņēmumi un publiskās pārvaldes institūcijas var sadarboties ar sociālajiem uzņēmumiem vēl vienā ļoti būtiskā veidā – izvēloties pirkt sociālo uzņēmumu preces un pakalpojumus. Tas ir labākais veids, kā palīdzēt sociālajiem uzņēmumiem pastāvēt un darboties ilgtermiņā. Jo vairāk sociālie uzņēmumi varēs pārdot savus produktus, jo labāk tie varēs īstenot savus sociālos mērķus," akcentē Ūlande.

Viņa arī uzsver, ka šis ir labs laiks, lai kļūtu par sociālo uzņēmēju. Darbojas 2018. gadā pieņemtais Sociālā uzņēmuma likums, kas nosaka sociālā uzņēmuma definīciju un darbības tiesisko ietvaru, vēl vismaz gadu sociālie uzņēmumi varēs izmantot arī Attīstības finanšu institūcijas "Altum" grantus sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

"Sociālā uzņēmējdarbība nekad nebūs tas uzņēmējdarbības veids, kuru ir vērts darīt tāpēc, ka kāds piesola kādus īpašus labumus vai bonusus, taču, ja iekšējā vilkme un motivācija jau ir, tad atbalsta instrumenti var palīdzēt ideju ātrāk novest līdz rezultātam. Sociālie uzņēmēji ir tie, kuri, saredzot problēmu, nevis žēlojas vai gaida, bet rīkojas un dara – un šādus cilvēkus Latvijai šobrīd vajag vairāk nekā jebkad," rezumē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !