Foto: AFP/Scanpix/LETA

Saistībā ar Astravjecas atomelektrostacijas darbības uzsākšanu, kuru šā gada 7. novembrī oficiāli atklāja Aleksandrs Lukašenko, Lietuvas puse ir veltījusi dažādus epitetus un pārmetumus Latvijai un tās iedzīvotājiem. Lietuvas politiķis Andrjus Kubiļus Krievijas elektroenerģijas importu uz Latviju nosaucis par ne īsti "tīru biznesu", savukārt Lietuvas Seima komiteja aicinājusi izdarīt papildu spiedienu uz Latviju. Portāls "Delfi" vērtē domstarpību iemeslu un analizē dienvidu kaimiņu pārmetumu pamatojumu. Vai tā var būt, ka Lietuva savus mērķus mēģina sasniegt uz Latvijas un tās iedzīvotāju un uzņēmumu maciņu rēķina?

Stāsts jāsāk ar to, ka Astravjecas atomelektrostacijas (AES) darbības uzsākšanas rezultātā Baltijas valstis ir izbeigušas elektroenerģijas komerciālās plūsmas ar Baltkrieviju, kas līdz šim tika pārvadītas uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. "Tas Baltijas enerģētikas tirgū ir nozīmīgs notikums, jo importētais apjoms spēja ievērojami palielināt pieejamo elektroenerģijas piedāvājuma apjomu Baltijas reģionā. Šogad līdz oktobra beigām no Baltkrievijas tika importēti vairāk nekā 1,7 TWh jeb nepilni 8% no Baltijas patēriņa attiecīgajā periodā," norāda "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!