Satversmes tiesā iesniegtās sūdzības par ārkārtējās situācijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem azartspēlēm internetā galvenā doma nebija piedzīt zaudējumus no valsts, bet vērst uzmanību uz notiekošo, portālam "Delfi" sacīja uzņēmuma "Enlabs" ("Optibet") operacionālais vadītājs Dainis Niedra.
Jau ziņots, ka ST 11. decembrī pieņēma spriedumu lietā par ārkārtējās situācijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem azartspēlēm, spriežot, ka ierobežojumi klātienes azartspēlēm bijuši satversmīgi, taču tie, kas noteikti interaktīvajām azartspēlēm, bijuši neatbilstoši valsts pamatdokumentam, portāls "Delfi" uzzināja ST.
Lieta tika ierosināta pēc piecu komersantu, kas nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu, konstitucionālajām sūdzībām. Četri iesniedzēji iebilda pret Covid‑19 likuma 9. pantā ietverto pienākumu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai apturēt azartspēļu organizēšanas licences interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, savukārt divas iesniedzējas papildu tam apstrīdēja arī klātienes azartspēļu ierobežojumus, kas noteikti gan Covid‑19 likuma 8., gan 9. pantā.
"Redzot pieņemto lēmumu, pirmkārt, ir prieks par to, ka ST ir izskatījusi lietu pēc būtības, nevis vadoties pēc emocijām," norāda Niedra.
"Otrkārt, šīs lietas galvenā doma nebija piedzīt zaudējumus no valsts tik sarežģītā laikā, bet gan vērst uzmanību uz notiekošo un parādīt, kā un kādi lēmumi mūsu valstī tiek pieņemti. Šodien, kad ir slēgtas visas spēļu zāles, daļa cilvēku, protams, meklēs izklaidi internetā. Regulēts, caurspīdīgs un licencēts tirgus var nodrošināt, lai tiešsaistē ir ne tikai godīgas spēles principi, bet arī atbildīgas spēles instrumenti. Tāpēc šobrīd kopā ar Latvijas Interaktīvo Azartspēļu Biedrību (LIAB) notiek sociāla kampaņa, lai vērstu uzmanību uz atbildīgu spēli, ko var nodrošināt tikai licencēti un kontrolēti operatori," viņš uzsvēra.
Pieteikumā tiesai uzņēmumi norādīja, ka apstrīdētās normas ierobežo Satversmes 105. pantā noteiktās personas tiesības uz īpašumu, kas citstarp ietverot personas tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata. Šis pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemtām tiesību normām un likumdevējs tās pieņemšanā neesot veicis pienācīgu izpēti.
Interaktīvo azartspēļu ierobežojums neesot samērīgs ar tā leģitīmo mērķi aizsargāt sabiedrību no Covid-19 izplatības, jo azartspēles interaktīvajā vidē tiekot organizētas bez jebkādas personu saskarsmes klātienē. Ierobežojums neesot samērīgs arī ar tā leģitīmo mērķi atturēt sabiedrību no nelietderīgiem tēriņiem, jo šis pamattiesību ierobežojums neesot piemērots minētā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Savukārt attiecībā uz klātienes azartspēļu ierobežojumiem iesniedzējas piekrita, ka, spēļu zāļu un citu pulcēšanās vietu slēgšana var būt piemērots veids, kā ierobežot Covid-19 izplatīšanos, tomēr ierobežojums neesot piemērots mērķim atturēt sabiedrību no nelietderīgas līdzekļu tērēšanas.
Pieteikumos atzīmēts, ka likumdevējs neesot apsvēris arī to, vai konkrētajā gadījumā nepastāv citi, alternatīvi līdzekļi, ar kuriem tā izvirzītos mērķus būtu iespējams sasniegt tādā pašā vai pat augstākā kvalitātē gan attiecībā uz interaktīvajām, gan klātienes azartspēlēm. Ierobežojumi arī neesot samērīgi, jo neesot konstatējams, ka no apstrīdēto normu piemērošanas rastos būtisks sabiedrības labklājības ieguvums, kamēr iesniedzējām esot noteikts smagākais iespējamais īpašuma tiesību ierobežojums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
