Foto: LETA

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanlı Metalurji", kas ietilpst "Epas Group", patlaban iesniedzis labāko piedāvājumu SIA "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties ''Liepājas Metalurga'' elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, informē uzņēmuma pārstāvji.

SIA "FeLM" pārstāvji pagaidām sīkākus komentārus nesniedz, norādot, ka, saskaņā ar aktuālo SIA "FeLM" mantas pārdošanas konkursa nolikumu, paredzētais laika grafiks konkursam ir līdz šī gada maijam. Ņemot vērā konfidencialitātes ierobežojumus, komentārus par konkursa rezultātiem SIA "FeLM" sniegs pēc konkursa noslēguma.

Uzņēmuma piedāvājumu tuvākajā laikā plānots skatīt Ministru kabinetā.

Rūpnīca "Aslanlı Metalurji ve Metal Ürünleri San.Tic.AŞ." (ASLANLI) izveidota 1992. gadā, un viens no uzņēmuma īpašniekiem ir Hamdi Alaeddin Eyüboğlu. Uzņēmumam vien patlaban pieder septiņas tērauda rūpnīcas Turcijā un Gruzijā, šobrīd iegādes noslēguma fāzē ir cauruļu ražotnes iegāde "Noksel" Spānijā. Grupas metalurģijas uzņēmumos kopējais produkcijas apjoms pārsniedz 700 000 tonnu gadā, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Foto: Publicitātes attēli

Pagājušajā gadā ASLANLI nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. ASLANLI pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

Runājot par to, kādēļ uzņēmums nolēmis veikt investīcijas Latvijā, uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka ASLANLI mērķis ir sniegt atbalstu un pakalpojumus klientiem un palielināt tirgus daļu, izmantojot produktus atbilstoši savai stratēģijai un komandas pieredzei. Ar ieguldījumu Latvijā uzņēmums vēlas pārveidot "Liepājas Metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar stingriem ES standartiem, lai pārvērstu to par "Epaş" grupas daļu," norāda uzņēmuma pārstāvji.

""Epas Grup" un ASALANI ir pieredzējis un ievērojams metāla un metāla izstrādājumu ražotājs un tirgotājs. Vērojot, ka Baltija katru gadu eksportē ievērojamu apjomu ar metāllūžņiem, loģisks bija secinājums, ka vēlamies būt tuvāk resursiem. Nevēlamies izvest izejvielas, bet pievienot tām vērtību atjaunojot modernu ražošanu un sniedzot pienesumu re-industrializācijas plānu īstenošanai Latvijā," skaidro uzņēmumā.

Plānotais investīciju apjoms tuvākajos 3 - 5 gados ir 200 miljoni eiro. Sākotnēji nepieciešamais darbinieku skaits uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu 400 līdz 450 cilvēku, bet, aktivizējot darbību, darbinieku skaits vidēji sasniegtu 700 līdz 1000 strādājošo. Uzņēmuma apgrozījums, strādājot ar pilnu jaudu, plānots 500 līdz 600 miljoni eiro. Ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt sākotnēji 300 000 līdz 600 000 tonnu pirmajā gadā un turpmāk vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.

"Epas Group" saimnieciskās darbība ir daudzveidīga, tās rīcībā ir pietiekami finanšu resursi, lai sniegtu nepieciešamo ieguldījumu apjomu, skaidro kompānijā. Uzņēmumos strādā 1100 darbinieku, pastāvīgais krājumu apjoms ir 25 miljonu eiro vērtībā. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē. Uzņēmumam ir sava flote, izglītības uzņēmumi un noliktavas.

ASLANLI pārstāvji norāda, ka ir gatavi sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un SEZ, sadarboties ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem un sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

"Baltijas reģions katru gadu eksportē vairāk nekā vienu miljonu tonnu metāllūžņu vien, "Liepājas Metalurga" darbības atjaunošana sniegs pievienoto vērtību un ienākumus Lavijas ekonomikai," uzskata uzņēmuma pārstāvji.

Turpina attīstīt

"Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA "FeLM" 2018. gadā 23. augustā noslēdza nodomu protokolu par Liepājas Industriālā parka izveidi, kurā ir vienota teritorijas apsaimniekošana, infrastruktūras pilnveidošana, nomnieku un ārējā finansējuma piesaiste, lai 15 gadu laikā piesaistītu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību un radītu 1000 jaunas, labi apmaksātas darba vietas," stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece – Kadeģe.

Savukārt, 2019. gada 25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un AS "Citadele banka" noslēdza pirkuma līguma par 10 nekustamo īpašumu t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektu iegādi bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā no AS "Citadele Banka" un SIA "Hortus RE" ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, tika uzsākta Liepājas Industriālā parka izveides nodoma īstenošana 120 hektāru platībā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde sadarbībā ar Liepājas pašvaldību ir atjaunojusi uzņēmējdarbību bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā, veic teritorijas lokālplānojumu, izstrādā ilgtermiņa attīstības stratēģiju, tajā skaitā, sakārtošanu un attīrīšanu no vēsturiskā piesārņojuma, lai transformētu to par modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, kurā attīstītos inovatīvi uzņēmumi, norāda pārvaldes pārstāve.

Liepājas Industriālā parka izveidē neiztikt arī bez valdības izpratnes un Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistes, uzsver Ratniece – Kadeģe.

Interese ir

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Investīciju piesaistes departamenta direktors Ģirts Blumers sacīja, ka LIAA ir informēta, ka šobrīd notiek sarunas par dažādiem risinājumiem, kontekstā ar "Liepājas Metalurga" ražošanas pamatlīdzekļu un teritorijas izmantošanu. Par procesiem, kuri ir saistīti ar KVV Liepājas metalurgs aktīvu atsavināšanu atbild Publisko aktīvu pārvaldītāja "Possessor"" meitassabiedrība "FeLM", kura likumā noteiktajā kārtībā ir organizējusi vairākas izsoles.

""Liepājas Metalurga" teritorija ir ļoti perspektīva kontekstā ar Latvijā noteikto augstas pievienotas vērtības nozaru attīstību. Šai teritorijai ir visa nepieciešamā infrastruktūra, lai attīstītu ražošanu kādā no viedās specializācijas prioritārajiem sektoriem. Šobrīd esam uzsākuši sarunas ar atsevišķiem investoriem, kuriem varētu būt interese par savas darbības attīstību Liepājā," norāda Blumers.

"Varam novērot, ka turpinās iepriekšējā gada pozitīvās tendences investīciju piesaistes jomā un ir uzņēmumi, kuri krīzes situācijās redz iespējas augt un attīstīties. Interese pieaugums ir vērojams no Skandināvijas valstīm, kuru uzņēmumi redz potenciālu gan viedās enerģētikas jomā, gan arī Latvijai jau tradicionālās nozarēs ar augstu kompetences līmeni kā Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, Starptautiskie biznesa centri, Biomedicīna, metālapstrāde un Bioekonomika," uzskaita LIAA pārstāvis.

Vairākas izsoles bez rezultāta

2016.gada 1.aprīlī "Possessor" dibināja meitas sabiedrību SIA "FeLM", kuras vienīgais darbības mērķis ir prasījuma pret AS "KVV Liepājas metalurgs" pārvaldīšana. 2016.gada 16.septembrī Liepājas tiesa atzina AS "KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu.

Jau ziņots, ka pērn 5.novembrī SIA "FeLM" izsludināja tai piederošās kustamās mantas, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, kā lietu kopības izsoli ar augšupejošu soli ar sākumcenu 4,3 miljoni eiro. Līdz noteiktajam pieteikšanās termiņam izsolei netika autorizēts neviens izsoles dalībnieks, attiecīgi, izsole ir atzīta par nenotikušu.

Iepriekš "FeLM" divās izsolēs piedāvāja iegādāties kustamo mantu kopā ar četriem nekustamajiem īpašumiem, tostarp pirmajā izsolē kustamās mantas sākumcena bija 4,275 miljoni eiro, bet otrajā izsolē - 4,07 miljoni eiro. Pirmā izsole sākās 2020.gada 12.maijā un noslēdzās 11.jūnijā, bet otrā izsole sākās 16.jūnijā un noslēdzās 7.jūlijā. Dalībai abās izsolēs neviens pretendents nepieteicās, tādējādi izsoles tika atzītas par nenotikušām.

Decembrī SIA "FeLM" pārstāvji informēja, ka tuvākajā laikā mainīs bijušā "KVV Liepājas metalurga" aktīvu, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, pārdošanas procesu.

Lai arī interesi par elektrotēraudkausēšanas kompleksu kā lietu kopību turpina izrādīt daži ārvalstu investori, potenciālo pircēju gala lēmumu pieņemšanu un potenciālo pircēju tehnisko komandu ierašanos Latvijā negatīvi ietekmē ar Covid-19 saistīti ierobežojumi, skaidroja "FeLM" pārstāvji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!