Foto: LETA

Otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijā Ekonomikas ministrija (EM) prezentēja jauno daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu.

Daudzdzīvokļu siltināšanas programma jau līdz šim darbojas, un to plānots turpināt gan no ES fondiem, gan Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļiem, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Viņš uzsvēra, ka jaunā daudzdzīvokļu siltināšanas programma ir viens no prioritārajiem darbiem, kuru EM vēlas palaist pēc iespējas ātrāk, tādēļ nosacījumi veidoti tā, lai programmā būtu pēc iespējas mazāk šķēršļu, kas varētu kavēt tās ieviešanu. Tādēļ iekļauts nosacījums, ka kapitāla atlaides summa programmas līmenī nedrīkst pārsniegt 49% no "Altum" izmaksāto aizdevumu un "Altum" garantēto aizdevumu summas, lai maksimāli izvairītos no birokrātiskiem šķēršļiem.

Paredzēts, ka no Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļiem siltināšanas programmai tiks atvēlēti 57 miljoni eiro 180 daudzdzīvokļu māju atjaunošanai (kopā 387 tūkstoši m2).

Kombinētā finanšu instrumenta ieviesēja būs "Altum", un paredzēts, ka kapitāla atlaides summa nedrīkst pārsniegt 49% no garantēto aizdevumu summas. Finansējums un kapitāla atlaides jautājums iestājas tad, kad iestājas izmērāmi rezultāti, skaidro Šaicāns.

Programma paredz 30% pamata atbalsta intensitāti visiem projektiem, kuri sasniedz nepieciešamos energoefektivitātes ietaupījumus, taču klāt iespējams sakrāt papildus punktus par kvalitatīvu un atbildīgu būvniecību, piemēram, digitālo ēku skenēšanu, norēķinus ar apakšuzņēmējiem, būvniecībā izmantoti būvmateriāli ar zemu CO2 nospiedumu un citi. Pamatsummas dzēšanas brīdis ir viens gads pēc būvniecības pabeigšanas, kad tiek izmērīti faktiski sasniegtie rezultāti.

Vispārīgās prasības ēkai, kas var pretendēt uz atbalstu, iecerētas: tajā ir vismaz 3 dzīvokļi, bet parādsaistību apjoms par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, ir mazāks par 10% no pakalpojumu rēķinu summas pēdējā gada laikā.

Attiecināmās izmaksas ir pasākumi, kas nepieciešami lai sasniegtu energoefektivitātes prasības; attiecināmās izmaksas, kas nepārsniedz 5500 EUR/MWh (prognoze līdz 2025. gadam), savukārt neattiecināmās izmaksas: PVN un izmaksas, kas pārsniedz attiecināmo izmaksu ierobežojumus

Energoefektivitātes prasības: sasniegts vismaz 30% ietaupījums. Kā norādīja Šaicāns, vērtējot līdzšinējo daudzdzīvokļu ēku ieviešanu, novērojams, ka 30% ir pietiekami atbilstošs rādītājs, un vidēji šādām ēkām tiek sasniegts 50% ietaupījums, tādēļ būtisku īstenošanas risku EM nesaskata.

Programmas garantijas nosacījumi ir: līdz 80%, un termiņš līdz 10 gadiem, prēmijas likme: līdz 65%, savukārt aizdevuma termiņš vismaz 10 gadi, 10 gadus fiksēta likme.

"Altum" aizdevuma nosacījumi: 100% no attiecināmajām izmaksām, termiņš – līdz 20 gadiem, likme – fiksēta, līdz 3,5%.

EM valsts sekretārs Edmunds Valantis sacīja, ka ar šo programmu EM virzās no dokumentu šķīstības uz būvniecības kvalitātes uzlabošanu, un nākotnē jāturpina mērķtiecīgi doties kvalitatīvas būvniecības virzienā. Tāpat viņš piebilda, ka jāveicina arī kvalitatīva būvuzraudzība, uz to nedrīkst taupīt, jo citādi tā ir formāla, tādēļ šis elements arī iekļauts programmas atbalsta intensitātē.

Kā vienu no vājajām vietām daudzdzīvokļu ēku siltināšanā arī līdz šim komisijas dalībnieki minēja mazturīgo iedzīvotāju grupas, kuru dēļ nereti neizdodas dabūt lielākās iedzīvotāju daļas atbalstu ēku siltināšanas projektam, taču Valantis atzina, ka šai situācijai pagaidām nav ātra risinājuma. Kā pozitīvo piemēru viņš minēja Lietuvu, kur maznodrošinātajiem tiek pilnībā sniegts atbalsts. Kā iespējamos risinājumus viņš minēja sadarbību ar pašvaldībām, pārrunājot subsīdiju iespēju šādiem iedzīvotājiem. Viņam piekrita arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis, kurš piebilda, ka jau tagad dažās pašvaldībās ir ieviests šāds risinājums, kad maznodrošinātām personām tiek piešķirts finansējums, lai viņi neizjustu izmaiņas savos rēķinos.

Komisijas dalībnieki pauda bažas par to, ka PVN netiek iekļauts attiecinātajās izmaksās, taču Valantis uzsvēra, ka tas ir ANM nosacījums, un ar to jāsadzīvo. "Tas ir nosacījums, kas nāk līdzi šim finansējumam un īsti risinājuma nav, jo atbalsta mehānisms ir veidots tā, lai nepārsniedzam 49%, tad varam izveidot birokrātiski viegli administrējamu, bez nevajadzīgām atskaitēm," piebilda Valantis.

Avots: EM

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!