Aleksandrs Bernatovičs ir uzņēmējs ar 12 gadu stāžu kafijas biznesā. Vispirms tirgojis kafejnīcu aprīkojumu, līdz pats "iemīlējies kafijā". Pirms dažiem gadiem Minskā viņš aizsāka "coffee point" ("kafija līdzņemšanai" formāta mini kafejnīcas) projektu, pēc tam šādu konceptu īstenoja Rīgas Centrāltirgū. Kā šis bizness izskatās no iekšienes? Ar ko jārēķinās tiem, kas vēlas atvērt savu kafetēriju? Un kas īsti nesekmējas ar "coffee point" biznesu Rīgā?
1. Pārāk mazs tirgus
Šķiet, tas ir galvenais arguments, kas Latvijā darbojas pret jebkuru biznesu. Jo vairāk cilvēku, jo vairāk potenciālo pircēju. Piemēram, Minskā "coffee point" ideju es realizēju lielos tirdzniecības centros. Pilsēta ir liela, tādēļ arī iespēju bija vairāk. Vispirms mani māca šaubas: daudziem biroju darbiniekiem taču ir bezmaksas kafija darbā, un arī mājās uzvārīt kafiju ir lētāk. Taču Minskā šis koncepts izrādījās veiksmīgs – pircēju bija daudz.
Rīgā to realizēt man neizdevās, jo šeit ir pārāk mazs tirgus un augsta īres maksa tirdzniecības centros. Neizdevīgi. Taču, ja nav plūsmas, tā jārada pašam. Piemēram, Centrāltirgū manam "coffee point" klājās visai labi. Es vārīju kafiju austrumnieku gaumē, uz smiltīm, – cilvēkiem patika to vērot, ārzemnieki bija sajūsmā. Tāds neliels šovs, pēc kura cilvēkam ir patīkami nopirkt kafiju. Tomēr attiecības ar tirgu neizveidojās labas, administrācija īres maksu pacēla par 100 eiro, lai gan bija solījusi to pazemināt. Godīgi sakot, es ļoti apvainojos un to vietu pametu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
