Līdzīgi kā pirms Covid-19 krīzes, lielākais pieprasījums pēc darbiniekiem ir apstrādes rūpniecībā, valsts pārvaldē un tirdzniecībā, jaunākajā monitoringa ziņojumā norāda Fiskālās disciplīnas padome.
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotiem datiem, augustā reģistrētais bezdarbs ir krities līdz 6,5%, savukārt saskaņā ar CSP datiem, piedāvāto brīvo darba vietu skaits kopš 2020. gada ceturtā ceturkšņa pieaug, šī gada otrajā ceturksnī sasniedzot 25 290 vakances, jeb 2,6%.
Latvijā kopš krīzes sākuma ir iezīmējušās nelielas strukturālas pārmaiņas darba tirgū, ko var novērot analizējot aizņemto darba vietu skaita izmaiņas pa darbības veidiem. Salīdzinot 2019.gada otrā ceturkšņa un 2021. gada otrā ceturkšņa datus redzams, ka par 20% ir pieaudzis aizņemto darba vietu skaits informācijas un komunikācijas pakalpojumos (IKT), par 13% profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, par 10% veselības un sociālā aprūpes pakalpojumos. Salīdzinot ar šo pašu periodu, mazinājies aizņemto darba vietu skaits izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (-21%), transporta un uzglabāšanas pakalpojumos (-8%) un finanšu un apdrošināšanas darbības pakalpojumos (-5%).
Kopumā visos darbības veidos aizņemto darba vietu skaits, salīdzinot ar pirms krīzes 2019.gada 2. ceturksni, strādājošo skaits pieaudzis par 1,7%, jeb 15,9 tūkstošiem cilvēku.
Tomēr ir mainījies brīvo darba vietu īpatsvars pa nozarēm: ja pirms krīzes augstāks pieprasījums bija pēc darbiniekiem tirdzniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, būvniecībā un lauksaimniecībā, tad pašlaik pieprasīti, bet neatrasti darbinieki biežāk ir veselības un sociālā aprūpē, valsts pārvaldē un apstrādes rūpniecībā.
Darba spēka piedāvājuma un pieprasījuma disbalanss ir novērots ne tikai Latvijā, bet pašlaik tā ir globāla parādība. Žurnāls "The Economist" norāda, ka pirms pandēmijas attīstītajās valstīs bija novērota ļoti augsta iesaiste darba tirgū, kas tagad drīzāk virzās pretējā virzienā – šobrīd darbaspēka piedāvājums esot par 3% zemāks nekā pirms krīzes.
Žurnāls analizē gan darbaspēka piedāvājuma, gan pieprasījuma iemeslus šim fenomenam. Covid-19 ierobežojumi ir galvenais iemesls vājākam darbaspēka piedāvājumam. Savukārt pieprasījuma pusē tiek norādīti trīs faktori, kas samazina darbaspēka piedāvājumu: Covid-19 izraisīti pārrāvumi (it sevišķi emigrācija), atbalsta pasākumu un pensijas politikas, iedzīvotāju attieksmes maiņa pret darbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
