Zemes barons. Kāpēc Normunds Šlitke grib atbrīvoties no 12 miljonus vērtiem īpašumiem?

Jā, 12 miljoni eiro. Tieši tāda ir zemes, kas pieder AS “Pilsētas zemes dienests” (PZS) un ar to saistītajiem uzņēmumiem, kadastrālā vērtība. Lielākie zemes īpašnieki galvaspilsētā ir Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopiena un PZS, kam pieder zeme zem daudzdzīvokļu namiem. Vecticībnieku kopiena šo zemi saņēma denacionalizācijas procesa laikā, bet PZS to iegādājās ļoti mērķtiecīgi, lai varētu iekasēt nomas maksu. Tagad uzņēmuma vadītājs Normunds Šlitke cer šo zemi pārdot un atgriezties zinātnē. Kāpēc tā? Kā zeme zem daudzdzīvokļu mājām varēja nonākt uzņēmēja, kas mērķtiecīgi to iegādājās, lai iekasētu nomas maksu, nevis māju un dzīvokļu īpašnieku rokās?

"Pēc izglītības esmu inženieris, datoriķis, 1990. gadā pabeidzu RTU un plānoju savu dzīvi saistīt ar zinātni, tehnoloģijām un programmēšanu. Piemēram, 1989. gadā es programmēju iekārtas, ko Murmanskā izmantot kuģos, lai zinātnieki pētītu jūras dibenu un meklētu naftu un dabasgāzi. Bet 1990. gadā ekspluatācijā nodevām sistēmu, kurai ar datora palīdzību vajadzēja kontrolēt temperatūru Latvijas Televīzijas ēkā. 1992. gada pavasarī sāku nodarboties ar biznesu tikai tāpēc, lai nopelnītu naudu iztikai.

Tobrīd apkārt valdīja haoss – hiperinflācija, deficīts, sabrukusi ekonomika. Man bija dators, manam radiniekam arī, tāpēc nolēmām ar to kaut ko nopelnīt. 1992. gada martā avīzē "Diena" iesniedzām sludinājumu, ka izgatavojam zīmogus, veidlapas un vizītkartes, tā radās mūsu pirmais uzņēmums "Rīgas Zīmogu fabrika". Pēc gada no zviedriem nopirkām mazu tipogrāfiju, pēc tam ar sadarbības partneriem no Zviedrijas un Igaunijas izveidojām uzņēmumu "Reklāmdruka" un reklāmas aģentūru "Sanders", vēlāk privatizējām tipogrāfiju "Paraugtipogrāfija".

Zīmogu izgatavošana 90. gados bija ārkārtīgi ienesīgs bizness – gumija maksāja kapeikas. Pārdodot zīmogu par pieciem latiem, peļņa bija gandrīz 90%, bet darbaspēks bija reizes trīsdesmit lētāks nekā šobrīd, parēķiniet paši, kādi bija ienākumi!" atceras Šlitke.

Kā jūs nonācāt pie darījumiem ar zemi?

Pakāpeniski fantastiskās peļņas laiks beidzās, bija jādomā, ko iesākt ar 400 darbiniekiem, kam alga jāmaksā divreiz mēnesī. AS "Paraugtipogrāfija" bija biržā, tāpēc optimizēt nodokļus (piemēram, izmaksāt algas dividendēs) nebija iespējams. Peļņas praktiski nebija, poligrāfijas loma saruka mūsu acu priekšā. Turklāt poligrāfijas bizness ir sezonāls – kalendārus drukā tikai rudenī, tāpēc vasarā teju jāsēž bez darba. Algas gan jāmaksā visos gadalaikos.