Фото: stock.xchng

Kopš 2020. gada vidus Latvijā stabili turpina samazināties bezdarba rādītāji. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem bezdarba līmenis 2021. gada 3. ceturksnī samazinājies līdz 7,2%, kas ir par 1,2 procentpunktiem mazāks rādītājs nekā 2020. gada 3. ceturksnī (8,4%), bet par 0,7 procentpunktiem mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī (7,9%).

Kopumā 2021. gada 3. ceturksnī darba meklējumos bija 67,9 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 7,5% (5,5 tūkstošiem) mazāk nekā 2021. gada 2. ceturksnī un par 16,6% (13,5 tūkstošiem) mazāks radītājs nekā attiecīgi pagājušā gada 3. ceturksnī. Vienlaikus bezdarba līmenis joprojām Latvijā 3. ceturksnī saglabājās augstāks nekā Lietuvā (6,7%) un Igaunijā (5,7%), norāda Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsver: "Jaunākie nodarbinātības un bezdarba rādītāji liecina, ka darba tirgus Covid-19 pandēmijas krīzes dziļāko punktu ir lielā mērā pārvarējis un pakāpeniski pielāgojas jauniem apstākļiem. Vienlaikus, līdz ar bezdarba sarukumu, arvien vairāk tautsaimniecības nozares izjūt darba roku iztrūkuma pieaugumu, kas rada riskus to turpmākai izaugsmei. Tāpēc ir būtiski paātrināt krīzes laikā bez darba palikušo cilvēku pārkvalifikāciju un ātrāku atgriešanos nodarbinātībā, jo īpaši tajās nozarēs, kurās pašlaik vērojama izteiktākā darba roku nepietiekamība, piemēram, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, būvniecība, apstrādes rūpniecība."

EM informē, ka būtisku ietekmi uz bezdarba rādītājiem Latvijā joprojām atstāj demogrāfijas procesi – darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas negatīvi ietekmē kopējo darbaspēka piedāvājumu. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem 2021. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājās par 29,4 tūkstošiem (par 3%) - līdz 944,8 tūkstošiem. "Ņemot vērā darbaspēka piedāvājuma pakāpenisku samazināšanos, līdztekus krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības veicināšanai, arvien būtiskāk iezīmējās kvalificēta darbaspēka nepietiekamība, jo īpaši krīzes mazāk cietušajās un augošajās nozarēs," komentē Normunds Ozols.

2021. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 876,9 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas bija par 1,8% jeb 15,9 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgi 2020. gada 3. ceturksnī. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto skaits ir audzis par 15,3 tūkstošiem jeb 2%, kas ir nozīmīgākais nodarbinātības pieaugums ceturkšņu griezumā kopš Covid-19 pandēmijas krīzes sākuma, viņš akcentē.

Nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem š.g. 3. ceturksnī pieauga līdz 63,5%, par 1,2 procentpunktiem pārsniedzot iepriekšēja ceturkšņa rādītāju. Vienlaikus gada griezumā joprojām vērojams nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara samazinājums – nodarbinātības līmenis 3. ceturksnī bija par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgi 2020. gada 3. ceturksnī (64,3%), savukārt no augstākā pirmskrīzes līmeņa ( 2019. gada 3. ceturkšņa) atpaliekot par 2,1 procentpunktu. Kopumā nodarbinātības līmenis Latvijā 3. ceturksnī saglabājās jūtami zemāks nekā kaimiņos – Igaunijā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars gada 3. ceturksnī veidoja 67,4% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15-74 gadiem, bet Lietuvā – 66 procentus.

Sagaidāms, ka šā gada pēdējā ceturksnī būs vērojama nedaudz zemāka aktivitāte darba tirgū, ko ietekmēs gan ieviestie pasākumi Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai, gan arī kopumā sezonalitātes ietekme uz darba tirgu, paredz EM. Aktivitāšu pieauguma atgriešanās darba tirgū esot sagaidāma līdz ar nākamā gada pavasara-vasaras sezonas iestāšanos, kas sekmēs jaunu darbavietu pieaugumu un turpmāku bezdarba sarukumu, līdz ar to arvien sarežģītāk varētu kļūt atrast kvalificētus speciālistus, jo īpaši tādās nozarēs kā būvniecība un apstrādes rūpniecība, ko vēl vairāk var saasināt reģionālās darba tirgus disproporcijas. "Vienlaikus jāņem vērā, ka nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas atkopšanos joprojām saglabājās augsta. Līdz ar to turpmākā situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē lielā mērā būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas," piebilst Normunds Ozols.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm 2021. gadā bezdarba līmenis kopumā varētu nokristies līdz vidēji 7,5 procentiem, savukārt nodarbināto skaits varētu būt par 2,5% mazāks nekā pirms gada.

Ekonomikas spēks turpina deldēt bezdarbu

Gada noslēdzošajos mēnešos uzlabojumi darba tirgū palēnināsies ierasti spēcīgo sezonālo aspektu dēļ. Sava nozīme būs arī ierobežojumiem un nenoteiktībai attiecībā uz darbības nosacījumiem, īpaši tirdzniecībā un pakalpojumos, prognozē arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Neskatoties uz vīrusa plosīšanos, darba vide stabilizējas un turpina pielāgoties jaunajai realitātei, kuras uzstādījumi būs paliekošāki nekā šķita pandēmijas sākumposmā. Nākamgad otrajā ceturksnī darba tirgus iegriezīsies jaudīgāk un uz gada beigām bezdarbs varētu nebūt tālu no pirmskrīzes līmeņa. "SEB bankas" veiktā finanšu direktoru aptauja uzrāda, ka riski, kas saistīti ar Covid-19 ierobežojumiem, joprojām tiek vērtēti kā visaktuālākie – 59% respondentu to norāda kā izaicinājumu. Kvalificēta darbaspēka trūkumu kā otro aktualitāti min 54% aptaujāto. Tas nozīmē, ka sarežģījumi ar darbinieku piesaisti ir aktuāli jau šobrīd," skaidro ekonomists.

Viņš norāda, ka stabilitāti darba tirgū lielā mērā noturējis valsts atbalsts, kas šobrīd veido labāku pamatu izejai no krīzes. "Potenciāls uzlabojumiem darba tirgū ir liels, taču grūti novērtēt ir uzņēmēju perspektīvu vērtējumu, kas joprojām ir visai piesardzīgs arī nozarēs, kas piedzīvo vētrainu izaugsmi. Visai plašs ir uzskats, ka pašreizējais uzrāviens ir pārejošs, tādēļ steiga ar investīciju realizāciju un darbinieku pieņemšanu daudzos segmentos, īpaši starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izpaliek. Taču ekonomikas apgriezieni nākamgad, ieplūstot ES investīcijām un aktivizējoties patēriņam, būs augstā līmenī, paverot jaunas iespējas darba tirgū," prognozē Dainis Gašpuitis.

Ekonomists uzskata: "Pieaugot noteiktībai un normalizējoties epidemioloģiskajiem apstākļiem, var sagaidīt nodarbinātības straujāku atjaunošanos. Taču to atgriezt pirmskrīzes pozīcijās varētu būt izaicinošāk, jo ne visi būs spējīgi iekļauties jaunajos apstākļos. Pieprasījums darba tirgū turpinās evolucionēt, nereti raitāk par daudzu darbinieku kvalifikāciju un prasmēm. Tādēļ svarīga loma būs valsts un citu organizāciju atbalstam kvalifikācijas maiņai un prasmju apgūšanā. Pieaugošā konkurence par kvalificētiem darbiniekiem nozīmēs arī tālāku darba samaksas pieaugumu un darbaspēka izmaksu pieaugumu."

Darba tirgus ir ekonomikas trenažieris

Darbaspēka trūkums kļūs par ekonomikas pieaugumu bremzējošu faktoru - šādu frāzi dzird bieži un tajā ir patiesības grauds. Taču darbinieku piesaistei nepieciešamā piepūle arī veicinās attīstību, teic "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. "Jo labāk darba tirgus vajadzības apmierina esošos uzņēmumus, jo tiem vieglāk strādāt. Taču muskuļu attīstība notiek brīdī, kad ir lielāka piepūle. Jo vairāk jāiespringst, jo labāks rezultāts, līdz zināmai robežai," viņš piebilst.

Uzņēmumu sacensība par darbiniekiem palielināšot strādāt gribošo skaitu. "Augošās algas gan pievilinās cilvēkus no ārzemēm, gan mudinās pārcelties Latvijas ietvaros, gan mudinās iziet no ekonomiskās neaktivitātes statusa. Sūdzības, ka nevar atrast darbiniekus, dzirdam no visiem reģioniem. Taču, līdz ko tiek radīts liels skaits pienācīgi apmaksātu darbavietu, kas piemērotas arī cilvēkiem ar vidēju prasmju līmeni, tad darbinieki piesakās arī pilsētās, kur teica, ka "reāla bezdarba nav"," uzsver bankas ekonomists.

Politiskās rīcības stratēģija esot ļoti vienkārša – jāpiesaista investori, kuri spēj radīt pēc iespējas vairāk pievilcīgu darbavietu un pieņemt, ka tad darbinieki atradīsies. "Viens no risinājumiem – darbinieki pārnāks no mazāk ražīgiem uzņēmumiem. Piemēram, Liepājā viens pēc otra aizveras apģērbu šūšanas uzņēmumi, jo nespēj konkurēt ar citās nozarēs radītajām iespējām. Būtu neloģiski vienlaikus uztraukties par zemu ražīgumu un to, ka pārtrauc darbu uzņēmumi, kuri nespēj maksāt labas algas," uzskata Pēteris Strautiņš.

Darba tirgus atkopšanos vēl pāragri svinēt

"Domājams, ka pēdējās nedēļās bezdarbnieku rindas papildina arī tie darbinieki, kas lēmuši drīzāk atteikties no darba nekā vakcinēties. Tomēr kopumā pandēmijas ietekmi pieejamajos bezdarba datos vēl būtiski nejūt," datus komentē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Ja skatāmies uz bezdarba statistiku vien, tad jāsaka, ka darba tirgus kopumā trešajā ceturksnī izskatījās diezgan labi un ceturtā ceturkšņa sākumā esam redzējuši vien salīdzinoši nelielu, pat rudenim ierastu situācijas pasliktināšanos. Tomēr pilnai bildei ar bezdarbu vien šobrīd nudien nepietiek, un ir pāragri svinēt darba tirgus atkopšanos. Nodarbinātība joprojām ir mazāka nekā pirms pandēmijas. Pēdējā gada laikā strādājošo skaits ir sarucis par 1,8%. Ja šie cilvēki neparādās bezdarbniekos, tātad viņi ir darba tirgu pametuši. Pie tam šādu ainu redzam laikā, kad darbaspēka trūkums milzt un NVA reģistrēto vakanču skaits ir gana pieklājīgs (virs 20 tūkstošiem)," pauž ekonomiste.

"Neaktīvo iedzīvotāju skaits trešajā ceturksnī bija par 4,9% lielāks nekā gadu iepriekš. Šie darbspējas vecuma iedzīvotāji labprātīgi vai apstākļu spiesti nestrādā un aktīvi nemeklē darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami biežāk tiek minēti personīgie vai ģimenes apstākļi kā galvenie iemesli šādai rīcībai, bet kopš pagājušā gada vairāk ir arī tādu, kuri slimo, un tādu, kuri izvēlas šajā laikā mācīties. Labā ziņa - iedzīvotāju iesaiste darba tirgū trešajā ceturksnī pieauga, salīdzinot ar gada pirmo pusi. Līdz pat stingrāku vīrusa ierobežojumu ieviešanai oktobra otrajā pusē, mācības skolās varēja notikt klātienē, kas mazināja nepieciešamību vecākiem iesaistīties apmācību procesā," viņa turpina.

Ar vīrusa izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi un obligātās vakcinācijas prasība atliks atkopšanos darba tirgū uz vēlāku laiku, paredz Agnese Buceniece. "Ja vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta prasības dēļ bez darba paliktu aptuveni 3-5% no publiskajā sektorā strādājošajiem, tad bezdarba līmenis līdz gada beigām pieaugtu par 0.7-1.1 procentpunktiem, pietuvojoties 8%. Daļa cilvēku spēs atrast darbu privātajā sektorā, bet daļa diemžēl pametīs darba tirgu. Sadarbspējīgā sertifikāta prasība ietekmē arī privāto sektoru, it īpaši tos darbiniekus, kas apkalpo klientus. Tomēr, domājams, ka privātais sektors darbaspēka trūkuma apstākļos iespēju robežās centīsies rotēt darbiniekus, kas nevēlas vakcinēties, uz citiem pienākumiem," spriež ekonomiste.

Nākamā gada laikā, vīrusam atkāpjoties, būs mazāka nepieciešamībai pēc ierobežojumiem, un darba tirgus varēs pilnībā atkopties. Strādājošo rindas atsāks augt un redzēsim straujāku bezdarba samazināšanos, viņa prognozē.

No vilka bēgot, var ieskriet lācim ķetnās

3. ceturksnī nedaudz palielinājusies bezdarbnieku interese par darbu ārzemēs un, iespējams, kādi no darbiniekiem, kuri nevēlas pildīt vakcinēšanās prasību, gada nogalē aktīvāk meklēs iespēju strādāt citās valstīs, atzīmē arī Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane. "Tiesa gan, tas ir nopietns lēmums, kura ieguvums darbiniekam īsti nav zināms – pat ja pašlaik kādā citā valstī nav prasības par obligātu vakcināciju, Eiropai cīnoties ar pandēmiju, situācija strauji var mainīties. Iespējama ir situācija, no vilka bēgot, ieskriet lācim ķetnās – ar papildu izdevumiem transportam, dzīvošanai, atrašanos svešumā, bet bez cerētās iespējas tur strādāt," viņa piebilst.

Kopumā gada nogalē strauju bezdarba pieaugumu nesagaidām, tomēr nelielas izmaiņas bezdarba līmeņa pieaugumā, visticamāk, pieredzēsim, paredz centrālās bankas ekonomiste.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !