Foto: DELFI

Līdz 2035. gada beigām paredzēts pakāpeniski un pa posmiem palielināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz pat 160 km/h, informē "Latvijas dzelzceļš".

Pasažieru pārvadājumu ātrums pa dzelzceļu ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē to, vai iedzīvotāji savu ikdienas gaitu veikšanai izvēlas dzelzceļu, kādu citu no sabiedriskā transporta veidiem vai savu personisko autotransportu. Pēdējo gadu laikā "Latvijas dzelzceļš" jau ir veicis infrastruktūras uzlabojumus atsevišķos dzelzceļa iecirkņos, lai palielinātu vilcienu maksimālo braukšanas ātrumu un, tādējādi, saīsinātu pasažieru ceļā pavadāmo laiku. Šobrīd pasažieru vilcienu maksimālais braukšanas ātrums dzelzceļa tīklā ir 120 km/h.

Līdz 2023. gada beigām tiks realizēts projekts vilcienu kustības ātruma palielināšanai līdz 140 km/h iecirkņos no Rīgas līdz Aizkrauklei un no Rīgas līdz Jelgavai, paaugstinot satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un likvidējot vilcienu kustības ātrumu ierobežojošās vietas.

Līdz 2035. gada beigām paredzēts pakāpeniski un pa posmiem palielināt vilcienu kustības ātrumu līdz pat 160 km/h, kas būs iespējams, veicot dzelzceļa līniju elektrifikāciju, pielāgojot sliežu ceļus, paaugstinot satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, kā arī rosinot attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos.

Papildu stimuls iedzīvotājiem savām ikdienas gaitām izvēlēties tieši vilcienu, ir to kursēšanas biežums, īpaši blīvāk apdzīvotās vietās. Tādēļ "Latvijas dzelzceļš" mērķis ir nodrošināt tādu dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti, īpaši Pierīgas dzelzceļa līnijās, lai pasažieru vilcieni varētu kursēt reizi 12-15 minūtēs.

"Dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem šobrīd ir pievērsta īpaša uzmanība sabiedriskā, valsts un pašvaldību līmenī, pastāvīgi pieaug pieprasījums arī pēc multimodāliem transporta risinājumiem. Arī Eiropas Savienības "zaļais kurss" ir vērsts uz dzelzceļu kā videi visdraudzīgāko sabiedriskā transporta veidu, kuru ir iespējams integrēt ar citiem transporta veidiem, piemēram, autobusu un velosipēdu satiksmi. Mēs sagaidām, ka pēc pandēmijas beigām pasažieru pārvadājumu intensitāte var strauji atgūt un pat pārspēt līdzšinējos apjomus, un Latvijā šo tendenci veicinās gan LDz uzsāktā vērienīgā dzelzceļa infrastruktūras modernizācija, gan pašreizējā, novecojušā pasažieru pārvadājumu ritošā sastāva nomaiņa ar jauniem, komfortabliem vilcieniem, gan arī "Rail Baltica" projekta īstenošana," teic VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Tāpat, lai veicinātu satiksmes drošību pie un uz sliežu ceļiem, jau tuvāko gadu laikā Rīgā un Rīgas apkaimē tiks izbūvēti drošības žogi vairāk nekā 20 km garumā - vietās, kur sliežu ceļu tuvumā dzīvo un ikdienā pārvietojas liels iedzīvotāju skaits. Līdz 2035. gadam pieejamā finansējuma ietvaros šādus drošības žogus plānots izbūvēt visās pilsētās pie dzelzceļa stacijām un blīvi apdzīvotās vietās.

Līdz ar vilcienu kustības ātruma palielināšanas darbiem, tiks modernizētas arī dzelzceļa pārbrauktuves, aprīkojot tās ar automātiskām barjerām, ierīkojot papildu luksoforus no kreisās autoceļa puses, kā arī optimizējot pārbrauktuves slēgšanas laiku.

Vienlaikus ar infrastruktūras uzlabošanas darbiem "Latvijas dzelzceļš" turpinās arī sabiedrības izglītošanu drošības jomā, īpaši uzrunājot bērnus un jauniešus, kā arī iedzīvotājus, kas dzīvo tiešā sliežu ceļu tuvumā.

Drošības žogu uzstādīšanas un bīstamāko vietu pāreju izbūves projekts jau ir uzsākts, pašlaik ir noslēdzies projektēšanas un būvniecības iepirkums, un projektu paredzēts pabeigt līdz 2023. gada beigām. Šobrīd jau notiek būvniecības darbi TEN-T dzelzceļa tīklā ietilpstošā Rīgas dzelzceļa mezgla posmu Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma drošības, kvalitātes un kapacitātes veicināšanai. Arī šī projekta pabeigšanas termiņš ir noteikts līdz 2023. gada beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!