Foto: unsplash.com/Nigel Tadyanehondo

Savulaik uz Krieviju no Latvijas plūdušas platas piena upes siera krastos, ripojušas šprotu bundžas, kaimiņvalstu veikalos tirgoti pie mums ražotie tekstila izstrādājumi, pie veselības kaitēm lietoti mūsu valstī ražotie medikamenti un tā tālāk. Pēdējos gados gan uzņēmēji ir cītīgi strādājuši, lai meklētu noieta iespējas citos reģionos un mazinātu Krievijas tirgus īpatsvaru eksportā.

Protams, visi labi zinām, ka pretējā virzienā uz Latviju "dodas" energoresursi, dažādi izejmateriāli, pārtikas izejvielas un daudz kas cits – "Delfi Bizness" jau vēstīja, ka preču eksporta un importa apjoms uz un no Krievijas summāri pērn sasniedza trīs miljardus eiro.

Zaudējumi būs, sarežģījumi arī, taču pašreizējā situācijā priekšplānā ir citas vērtības un prioritātes, atzīst nozaru pārstāvji, komentējot kara, sankciju un pasaules ainas pārmaiņu ietekmi uz konkrēto jomu.

Te jāpiebilst, ka tirdzniecība, piemēram, ar Krieviju nav pilnībā aizliegta. Kā iepriekš skaidroja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, banku atslēgšana no SWIFT, kā arī pret nozarēm un dažādām personām vērstās sankcijas būtiski apgrūtinās jebkāda veida ekonomisko sadarbību. Īstermiņā tirdzniecība ar Krieviju varētu apstāties, vēlāk, iespējams, daļa tirdzniecības atjaunosies, taču tas būs atkarīgs no notikumiem Ukrainā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!