Foto: Pixabay
Latvijas dārgāko nekustamo īpašumu tirgū 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali. Šā gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī notikušajiem 499 darījumiem.

Vienlaikus tas ir stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi, informē nekustamo īpašumu tirgotājs „Latvia Sotheby's International Realty".

Tas veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šā gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēts 67,1 miljons eiro, kas ir par 40,9 miljoniem eiro (-37,9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistījuši 56,4 miljonu eiro investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19,0% straujāk nekā pērn.

Attiecībā pret 2021. gada noslēdzošo ceturksni, kritums vērojams visos trīs pārskata reģionos. Salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, visos reģionos vērojams pieaugums, turklāt šoreiz pieaugums veidojies tieši ārpus galvaspilsētas.

Šogad Rīgā jau noslēgti 175 mājokļu darījumi 39,2 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 38,0% mazāk kā iepriekšējos trīs mēnešos, bet par 1,2% vairāk nekā 2021. gada pirmajā ceturksnī. Jūrmalā 2022. gads iesācies ar 49 darījumiem 17,5 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 35,2% jeb 9,5 miljoniem eiro mazāk kā pērnā gada noslēdzošajos mēnešos, bet par 25,3% vairāk nekā 2021. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt galvaspilsētas apkaimē noslēgtie 44 darījumi kopā apgrozījuši 10,3 miljonus eiro, kas ir par 41,4% mazāk kā aizvadītā gada nogalē, bet par 186,3% vairāk nekā pret pērnā gada sākumā.

Ilze Mazurenko, „Latvia Sotheby's International Realty" īpašniece un vadītāja, norāda, ka visa iepriekš minētā izaugsme veidojusies tieši no dzīvokļu darījumiem, kuri noturējuši tirgu virs ūdens. "Šā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgts 251 darījums par dzīvokļu iegādi 56,7 miljonu eiro apmērā, kas veido 84,6% no šā gada pirmā ceturkšņa premium tirgus apgrozījuma. Tas ir par 132 mitekļiem un 31,6 miljoniem eiro (-35,8%) mazāk kā 2021. gada oktobra-decembra periodā, bet par 196 darījumiem un 44,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gada janvāra-marta periodā (+27,9%)."

Pirmajā ceturksnī Rīgā iegādāti 172 dzīvokļi 38,1 miljona eiro vērtībā, no kuriem 150 darījumi noslēgti cenu intervālā no 150 000 līdz 300 000 eiro, kopā veidojot 28,8 miljonus eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada nogalē, bet par 17,5% vairāk nekā pērnā gada sākumā apgrozītie 24,5 miljoni eiro. Cenu segmentā no 300 000 līdz 500 000 eiro pieprasījums bijis pārsteidzoši stabils, apgrozot 7,9 miljonus eiro. Ekskluzīvāko dzīvokļu tirgus segmentā, kuru cenas ir virs 500 000 eiro, šā gada pirmajā ceturksnī ir visvājākais rādījums – noslēgti vien 2 darījumi kopā 1,3 miljonu eiro vērtībā. Vidējā dzīvokļa darījuma cena Rīgā šā gada sākumā bijusi 221 000 eiro, kas ir aptuveni vienā līmenī ar 222 000 eiro pagājušā gada nogalē, bet par 2,9% mazāk kā pērnā gada pirmajā ceturksnī. Vidējā kvadrātmetra cena šogad bijusi 2,200 EUR/m2, bet vidējais iegādātā dzīvokļa izmērs – 104 m2. Šā gada sākumā vērojams kritums arī vidējās kvadrātmetra cenās, kas samazinājās no teju 3 000 EUR/m2 decembrī līdz 2 100 EUR/m2 martā.

Pagājušā gada nogale Pierīgā uzstādīja rekordu dzīvokļu darījumos. Šā gada janvāra-marta periods šo rekordu nav pārspējis, taču sasniedz otro augstāko rādījumu pēdējos desmit gados. Šajā periodā noslēgti 35 dzīvokļu iegādes darījumi 6,6 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 43,5% mazāk kā 2021. gada nogalē, tomēr par 180% vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos. Vidējā darījuma vērtība ir noslīdējusi zemāk – līdz 189 000 eiro, kas ir par 3,1% mazāk kā oktobra-decembra periodā. Kvadrātmetra cena saglabājusies 1 800 EUR/m2 apmērā, taču vidējais iegādātā dzīvokļa izmērs samazinājies līdz 118 m2, kas ir par 42 m2 mazāk kā pērn.

Savukārt Jūrmalā jaunus dzīvokļus atraduši 44 īpašnieki, kopā par tiem izdodot 12,0 miljonus eiro, kas ir par 36,1% mazāk kā 2021. gada pēdējā ceturksnī. Lai arī pērn pirmais ceturksnis bija vājāks, pārējais gads bija izteikti aktīvāks, kas liecina, ka Jūrmalas premium dzīvokļu tirgū 2022. gads varētu būt vājāks par iepriekšējiem. Līdz ar pieprasījumu kopumā, krities arī darījumu apmērs – vidējā dzīvokļa cena šā gada sākumā bijusi 272 700 eiro, kas ir par 8,5% mazāk kā iepriekšējā trīs mēnešu periodā. Dzīvokļu izmēri ir vienīgais aspekts, kurā novērojama nenoliedzama izaugsme - vidēji janvāra-marta periodā iegādāto dzīvokļu izmērs bijis 167 m2, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērnā gada beigās.

Pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos pieaug visos reģionos. Rīgā no iegādātajiem 174 premium dzīvokļiem 164 atrodas jaunajos projektos, tikai 2 no Jūrmalā iegādātajiem 44 premium dzīvokļiem nebija jaunajos projektos, savukārt, Pierīgas teritorijā šī proporcija ir nedaudz zemāka – 27 no 35 darījumiem bija jauno projektu būves.

Latvijas premium privātmāju tirgū šis gads iesācies neapstrīdami gausāk nekā pērn. Kopumā šogad pārskata reģionos iegādāti 13 mājokļi, kopā 9,4 miljonu eiro vērtībā, kas ir par -30,7% mazāk nekā 13,5 miljoni eiro 2021. gadā nogalē, kad tika iegādāti 29 īpašumi. Galvaspilsētā šogad slēgti vien 2 darījumi 950 000 eiro vērtībā, mājokļa vidējai cenai veidojot 1 300 EUR/m2. Šis ir ievērojams kritums no 3.2 miljoniem eiro gan 2021. gada pirmajos, gan pēdējos trīs mēnešos.

Savukārt Pierīgā janvāra-marta periodā tika noslēgti 7 darījumi par mājokļu iegādi 3,2 miljonu eiro apmērā. Lai arī tas ir 24,3% kritums pret 2022. gada beigās apgrozītajiem 4,2 miljoniem eiro, šāds gada sākums ir 300% pieaugums pret 2021. gada 1. ceturksni un 780% pieaugums pret 2020. gada 1. ceturksni. Vidējā īpašuma cena pieaugusi par 8,1% pret oktobra-decembra mēnešiem līdz 457 000 eiro. Tāpat Pierīdzinieki turpina pirkt arvien mazākus mājokļus – vidējās kvadratūras pret 2021. gada 4. ceturksni kritušās par 5,9% līdz 370 m2. Attiecīgi, kvadrātmetra cenas šogad nedaudz pakāpušās līdz 1 300 EUR/m2.

Jūrmalā noslēgti vien 4 darījumi par mājokļu iegādi, kopā veidojot 5,2 miljonu eiro apgrozījumu. Tas ir aptuveni 14% kritums gan pret 2021. gada pirmo, gan ceturto ceturksni, kuros izpildīto darījumu vērtība bija ap 6 miljoniem eiro.

Apbūves zemes tirgus šā gada sākumā ir ievērojami noplacis attiecībā pret iepriekšējo gadu. Pa trim pārskata reģioniem 2022. gada pirmajos trīs mēnešos iegādāti 4 apbūvei paredzēti zemes nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība veidoja 975 000 eiro, kamēr pērnā gada nogalē tas bija 6,1 miljons eiro. Rīgā un Jūrmalā iegādāts pa vienam īpašumam, bet Pierīgā divi. Rīgā iegādāts īpašums 190 000 eiro vērtībā, Jūrmalā par 324 000 eiro, bet Pierīgā iegādāto īpašumu vērtība kopā veido 460 000 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!