Foto: Shutterstock

75% populārākajās tiešsaistes platformās ("AliExpress", "Amazon" u.c.) iegādāto t.s. trešajās valstīs ražoto preču, neatbilst drošuma prasībām, rada risku, tās lietojot, jo iztrūkst instrukcijas vai citi nozīmīgi dati.

2021. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) īstenoja projektu, veicot dažādu preču kontrolpirkumus populārākajās tiešsaistes platformās, kas piedāvā trešajās valstīs ražotās preces ("AliExpress", "Amazon", "eBay", "Joom" un "Wish"), pievēršot uzmanību un analizējot to, cik patērētājam saprotami ir līguma noteikumi, informācija par preci, tās cenu un piegādi. 50 piegādāto preču modeļi tika testēti laboratorijās, vai tie ir droši patērētājiem. Rezultāti izrādījušies satraucoši.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa atgādina, ka tiešsaistes platformas, kas bāzētas ārpus Eiropas Savienības vai tirgo un piegādā preces no trešajām valstīm, ir ļoti populāras, par ko liecina arī interneta izpētes kompānijas "Gemius Latvia" veiktais pētījums – vismaz 65% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir iegādājušies preces un pakalpojumus ārvalstu tirdzniecības platformās un veikalos.

PTAC piesauktajās tirdzniecības platformās kopumā iegādājās 62 dažādu preču paraugus – rotaļlietas, bērnu preces, elektroierīces, radioierīcas, dronus – lietas, ko nereti pasūta mūsu valsts iedzīvotāji un kas mēdz radīt problēmas. 52 veiksmīgi nonākušas Latvijā; pozitīvi – par nepiegādātajām precēm nauda tika atgriezta, problēmu to atgūt nebija.

Īstenojot šo projektu, centra speciālisti secinājuši, ka cena, pasūtīšanas process lielākoties ir saprotams, tiek norādīti arī nodokļi, tomēr ir nianses, piemēram, ne vienmēr reklāmā redzamā cena atbilst galīgajai cenai, citreiz izrādās, ka jāpiepērk klāt sastāvdaļas vai detaļas. Maldinoša informācija mēdz būt saistīta ar atlaidēm, piemēram, jaunā lietotāja atlaide tiek piešķirta nevis visām precēm grozā, bet tikai vienai, ko var secināt tikai pašās beigās, jau veicot samaksu. Dažkārt cena precei, piegādei atšķiras atkarībā no tā, no kuras valsts tā tiek sūtīta, – jārēķinās ir ar šādu īpatnību. Nereti patērētāji tiek mudināti izdarīt pirkumi, maldinoši radot iespaidu, ka tūlīt tūlīt prece beigsies, neļaujot iedziļināties noteikumos, nepārdomāti rīkoties.

No saņemtajām precēm 38 nebija ziņu par komersantu, kas to piedāvā, 35 – par ražotāju; kuplam skaitam radioiekārtu, dronu nebija atbilstības deklarācijas. Kopumā dažādas neatbilstības bija 75% (jeb 40 precēm), jo īpaši izteikti elektroiekārtām un radioiekārtām. Satraucoši dati bija arī par bērnu rotaļlietām, kas, piemēram, grabulīša gadījumā norādīja uz risku bērnam nosmakt, savukārt šobrīd populārajā slaimā ķīmiskais sastāvs/koncentrācija apdraud bērnu veselību – var saindēties (lai gan ar aci tas nav novērtējams). Nu un nenoliedzami preces izskats var atšķirties no attēlā redzamā vai tā var tikt piegādāta bojāta.

PTAC ieteic rūpīgi izpētīt datus par preci, pārdevēju, ražotāju, iepazīties ar preces identificējošām pazīmēm, būtiskākajām īpašībām, komplektācijas elementiem, pārliecināties, ka ir norādīta atbildībā persona ES. Jāiepazīstas ir ar piegādes, atgriešanas noteikumiem, atteikuma ieteikumiem, neuzķerties uz "slēptajām" izmaksām (nav skaidri atšifrētas), pētīt atsauksmes, bet jo īpaši apsvērt tādu preču iegādi, kas var nodarīt kaitējumu veselībai. Ja nav norādītas, piemēram, ziņas par bērnu vecumu pie bērniem domātās preces, labāk tādu neizvēlēties.

Preces no trešajām valstīm nereti ir lētas, daudzi pircēji izprot iespējamo cenas un kvalitātes attiecību, rēķinās ar iespējām problēmām, pieļauj Vītoliņa.

PTAC direktore aicina par nedrošām precēm informēt uzraugus. Turklāt lielās tirdzniecības platformas apņēmušās sadarboties ar ES uzraugiem, preces no tirdzniecības izņem. Taču, viņasprāt, platformas varētu vairāk iesaistīties pārdevēju vērtēšanā. Nākotnē ES platformu atbildību palīdzēs stiprināt arī jaunas digitālās iniciatīvas.

Pētījuma secinājumi:
- kopumā izmanto ērti, iespējama preču atgriešana, nauda tiek atmaksāta;
- patērētāji var viegli iegādāties nedrošus un prasībām neatbilstošus produktus;
- liels nedrošo un neatbilstošu produktu īpatsvars – 75%;
- nav norādīta atbildīgā persona – 73%;
- prece nav identificējama;
- nav drošai lietošanai nepieciešamās informācijas;
- netiek nodrošinātas ziņas par energoefektivitāti;
- neatbilstoši lietojot elektroiekārtas/dronus u.c., patērētājs var izdarīt pārkāpumu;
- preces izskats var atšķirties no tīmekļa vietnē redzamā;
- prece var tikt piegādāta bojāta.

Avots: PTAC

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!