Piepildās iepriekš iezīmētais scenārijs – ekonomikas izaugsme, tuvojoties gada nogalei, sāk būtiski bremzēties; un, kā norāda ekonomisti, tehniskā recesija, ko raksturo kritums tautsaimniecībā divus ceturkšņus pēc kārtas, jau ir tepat ap stūri.

Jau vēstīts, ka šā gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir palielinājies par 2,6 %, savukārt, salīdzinot ar 1. ceturksni, tas ir samazinājies par 1,4 %.

Ekonomikas izaugsmi Latvijā cita starpā bremzē fiskālā politika, norāda "Luminor" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā v.i. Agnese Buceniece iezīmē nelāgu ainu - ja gāzes trūkums vai tās augstā cena ievērojami ierobežos ražošanu, tad ieraudzīsim būtiskāku un ilgāku ekonomikas kritumu. Tajā pašā laikā šobrīd vēl nav pamata tādu gaidīt.

Ekonomika ieskrien enerģijas dārdzības sienā

Foto: LETA

"Luminor" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Jau iepriekš nebija šaubu, ka 2.ceturkšņa IKP rādītāji būs daudz vājāki nekā 1. ceturksnī, galvenokārt produktu nodokļu iekasēšanas svārstību dēļ, gada sākumā tie auga fantastiski strauji pat reālā izteiksmē - par 16,3%. Taču arī šķita, ka pievienotās vērtības kāpums ceturkšņa griezumā varētu būt turpinājies līdzīgā tempā, apmēram par procentu jeb gada griezumā apmēram par 4%. Tas acīmredzot nav noticis – CSP vēsta, ka pakalpojumos tiešām bija 4,1% pieaugums, bet ražojošajās nozarēs 0,4% kritums. No pieejamajiem izlaides datiem šķita, ka it kā bijis labāk, taču augstās iepirkumu izmaksas ir "apēdušas" pievienoto vērtību.

Vēl nav pieejami detalizēti dati par nozaru sniegumu, taču var izteikt minējumus. Attīstību 2. ceturksnī bremzēja notikumi, kas ir saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Gada sākumā ekonomikas pieaugumu ar līdzīgu enerģijas lādiņu virzīja apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi. Spriežot pēc pakalpojumu eksporta datiem, komercpakalpojumu sniegums arī 2. ceturksnī bija ļoti iespaidīgs. Taču tirdzniecības devums bija daudz mazāks vai pat negatīvs. Mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums turpinājās, lai arī lēnāk. Turpretim vairumtirdzniecības apgrozījuma līkne salūza martā un aprīlī. Šī nozare Latvijā ir nozīmīga eksportētāja, kuras devums ir maz izprasts un novērtēts. Uz ārējiem tirgiem vērstajiem nozares uzņēmumiem bijušās PSRS valstis bija ļoti nozīmīgas. Apstrādes rūpniecības izaugsme 2. ceturksnī joprojām bija diezgan spēcīga, bet tā bremzējas un tuvākā nākotne tai neko labu nesola. Latvijas rūpnieku vērtējums par nesenajām ražošanas izmaiņām jūlijā ieslīdēja mīnusu zonā. Interesanti, ka vienlaikus visu laiku augstākajā līmenī ir vērtējums par to, cik ilgi ražošanu var nodrošināt esošais pasūtījumu portfelis – 5,7 mēnešus. Acīmredzot ražošanu samazina izejvielu pieejamība un to augstās cenas, atsevišķās nozarēs varbūt arī jau krītošas pārdošanas cenas.

No eksporta tirgiem pienāk ļoti kolorīti negatīvi signāli par tuvāko nākotni. Vācijas rūpniecības jauno pasūtījumu indekss slīd lejup gandrīz vertikāli. Gāzes deficīts šajā ziemā var situāciju padarīt vēl ļaunāku. Eiropas Savienības patērētāju noskaņojuma indekss jūlijā sasniedza visu laiku zemāko līmeni, arī ASV noskaņojums ir drūms. Ķīnas ekonomikas izaugsmi ir gandrīz apturējusi cīņa pret Covid-19 un nekustamo īpašumu tirgus krīze.

Ekonomikas izaugsmi Latvijā bremzē arī fiskālā politika. Nodokļu iekasēšana pirmajā pusgadā ir augusi par 16,6%, bet valsts budžeta izdevumi tikai par 0,7%, kas nozīmē, ka tie reālā izteiksmē ir samazinājušies vairāk nekā par desmito daļu. Varbūt varētu paslavēt valdību par tik ne-populistisku nostāju vēlēšanu gadā, bet tā ir pārcentusies. Šobrīd atbalsts ekonomikai ir vajadzīgs, ir svarīgi atbalstīt mājsaimniecību pirktspēju, iedrošināt cilvēkus tērēt naudu, kas palīdzēs iekšzemes pieprasījuma nozarēm. Eksporta nozarēs kopumā situācija joprojām ir diezgan laba. Otrais pusgads būs daudz grūtāks preču nozarēm, kā arī preču transportam – dzelzceļam un ostām, taču t.s. balto apkaklīšu pakalpojumos, kas veido vairāk nekā pusi no kopuma, pašreizējā situācija ir lieliska un arī prognozes nav sliktas. Gada pirmajos piecos mēnešos preču eksports auga par 32%, bet pakalpojumu eksports par 38%. Slavenais teiciens "naudas ir vairāk nekā jebkad" joprojām ir patiess, tā ir iespēja palīdzēt tiem, kam šobrīd izejvielu un enerģijas cenu kāpuma dēļ klājas grūti.

Iespējams, ka IKP dati tiks pārskatīti, varbūt tas nenotiks, taču 3. ceturksnī atkal redzēsim mazu pieaugumu ceturkšņa griezumā. Tomēr ir jāpieļauj, ka 2. ceturksnis ir sākums vairāku ceturkšņu virknei, kurā IKP samazinās pret iepriekšējo periodu, tātad recesijai. Pagaidām gan apstākļi ekonomikā kopumā – krītošais bezdarbs, uzņēmēju sūdzības par darbinieku trūkumu, neliecina par vispārēju krīzi. Taču enerģijas cenu nasta ekonomikai kļūs vēl smagāka un cerības uz pozitīvu dinamiku gadu mijā ir vājas.

Viens solis līdz ekonomikas recesijai

Foto: Publicitātes foto

"Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā v.i. Agnese Buceniece:

Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī ir sabremzējusies, salīdzinot ar spēcīgo gada sākumu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās šī gada otrajā ceturksnī bija par 2.6% augstāks nekā gadu iepriekš. Tas ir būtiski lēnāk nekā 6.7%, kas tika reģistrēti pirmajā ceturksnī. Turklāt salīdzinājumā ar pirmo ceturksni ekonomika ir sarāvusies par 1.4%, izslēdzot sezonālos un kalendāros efektus. Galvenie iemesli lēnākai izaugsmei ir augstās cenas, atsevišķu ražošanas komponenšu trūkums, piegāžu kavēšanās un lielā nenoteiktība. Šādu apstākļu kopumu ir sekmējis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, ar to saistītās sankcijas, Krievijas atbildes pasākumi un daļēji arī pandēmijas sekas.

Saskaņā ar CSP datiem ražojošās nozarēs gada laikā bija vērojams kritums par 0.4%. Spītējot dažādiem izaicinājumiem ar piegādēm un pirmajām pazīmēm par pieprasījuma mazināšanos, ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā aprīlī un maijā turpināja augt. Tas atspoguļojās arī augošos preču eksporta rādītājos. Tomēr citās rūpniecības nozarēs - ieguves rūpniecībā un elektroenerģijas un gāzes apgādē – gan šajos mēnešos iezīmējas kritums. Visticamāk, kritumu ražojošajās nozarēs kopumā galvenokārt noteica mazāki būvniecības apjomi.

Pakalpojumu nozarēs izaugsme turpinājās, bet tā sabremzējās no aptuveni 7% pirmajā ceturksnī līdz 4.1% otrajā ceturksnī. Augošā dzīves dārdzība un ar to saistītais iedzīvotāju pirktspējas kritums nelabvēlīgi ietekmē mazumtirdzniecības nozares pārdošanas apjomus un iedzīvotāju patēriņu kopumā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tirgotājiem gan sokas labāk, taču pēdējo mēnešu tendence nav iepriecinoša. Līdzīga aina, visticamāk, vērojama arī citās uz vietējo patēriņu orientētās pakalpojumu nozarēs. Izņēmums gan ir ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu saistītās nozares.

Pieprasījums vēl turpināja atgūties no pandēmijas ierobežojumiem. Banku karšu dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji tēriņus šajā jomā strauji audzē gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, bieži vien tērējot savus Covid-19 ierobežojumu laika uzkrājumus. Kāpums ir ne tikai tūrisma importā, bet arī eksportā un attiecīgi arī ārvalstu tūristu tēriņos Latvijā. Šogad strauji kāpis gan lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaits, gan arī Latvijas tūristu mītnēs izmitināto vietējo un ārvalstu tūristu skaits. Kruīza kuģu pieplūdums jūnijā, visticamāk, vēl papildus pozitīvu devumu nesa Rīgas ēdinātājiem un galvaspilsētas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Otrais ceturksnis diezgan labs ir bijis arī kravu pārvadātājiem, it īpaši pa dzelzceļu un ostās. Daži uzņēmēji vēl pirms atsevišķu sankciju spēkā stāšanās steidza no Krievijas un Baltkrievijas ievest dažādas ražošanas komponentes. Kravu apjoma pieaugumu sekmēja arī ogļu kravas no Kazahstānas.

Visticamāk, ka tehniskā recesija, ko raksturo kritums ekonomikā divus ceturkšņus pēc kārtas, jau ir tepat ap stūri. Viens ceturksnis ar negatīvu izaugsmi jau mums ir, un pastāv liela iespēja, ka ekonomikas apmērs saruks arī trešajā ceturksnī. Augstā inflācija un augoši rēķini par mājokļa pakalpojumiem, it īpaši apkures sezonai sākoties, arvien vairāk deldē iedzīvotāju uzkrājumus un ietekmē tērēšanas paradumus. Gaidāms, ka pieprasījums gada otrajā pusē savārgs ne tikai vietējā tirgū, bet arī mūsu eksporta galamērķos. Liela nenoteiktība un risks ir saistīts ar energoresursu, it īpaši gāzes, cenu un pieejamību uzņēmumiem gan Latvijā, gan arī plašāk Eiropā. Ja gāzes trūkums vai tās augstā cena ievērojami ierobežos ražošanu, tad ieraudzīsim būtiskāku un ilgāku ekonomikas kritumu. Šobrīd gan vēl nav pamata tādu gaidīt.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!