Tuvojoties 2022. gada septembra noslēgumam, gada pārskatus par aizvadīto gadu iesniegusi lielākā daļa uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotā informācija. "Lursoft" izpētījis, ka līdz šā gada 27.septembrim pārskatus par 2021.gadu bija iesnieguši 102,7 tūkstoši uzņēmumu, bet par 2020.gadu – 109,5 tūkstoši.
Lai noskaidrotu, kādas sekas Covid-19 pandēmija atstājusi uz uzņēmējdarbības izaugsmi, "Lursoft" analizējis nozaru apgrozījumu un peļņu pēdējos gados, īpašu vērību pievēršot nozarēm, kurām pandēmijas laikā izdevies izrāvies, bet kuras tās ietekmē strādājušas ar peļņas kritumu.
Lai arī šobrīd iesniegto gada pārskatu skaits par 2021. gadu ir par 6,18% mazāks nekā apjoms, kas iesniegts par 2020. gadu, šo uzņēmumu kopējais apgrozījums ir vien par 0,48% mazāks, savukārt peļņa pēc nodokļiem ir pat par 76,92% lielāka.
"Lursoft" izpētījis, ka pērn, salīdzinot ar 2020. gadu, kopējais apgrozījums visievērojamāk audzis finanšu pakalpojumu darbību (izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu) nozarē. Ja 2020.gadā šīs nozares uzņēmumi kopā apgrozīja 379,59 miljonus eiro, tad 2021.gadā rādītājs pieauga jau līdz 2,12 miljardiem eiro. Vienlaikus nozare piedzīvojusi arī vērā ņemamu peļņas pieaugumu, rādītājam palielinoties līdz 912,75 miljoniem eiro.
Jaunākie dati atklāj, ka finanšu pakalpojumu darbību (izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu) nozarē pārskatus par 2021. gadu iesnieguši vairāk nekā 1450 uzņēmumi. Nozare aptver tādus uzņēmumus, kā AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (2021.gada apgrozījums 22,89 milj. EUR, peļņa – 13,83 miljoni eiro), SIA "Aizdevums.lv" (2021.gada apgrozījums 7,07 milj. EUR, peļņa – 1,56 milj. EUR) u.c., no tiem lielākais pēc apgrozījuma pagājušajā gadā bijis holdings SIA "Mordor Management", kura finanšu rezultātu ietekmē arī būtiskais visas nozares pieaugums. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka SIA "Mordor Management" 2021.gadā palielinājis apgrozījumu līdz 980,89 milj. EUR, bet peļņu līdz 148,02 milj. EUR (2020.gadā apgrozījums 3,97 milj. EUR, bet peļņa 3,87 milj. EUR). Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada rekordlielo peļņu nodrošinājis viens ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārdošanas darījums ar mātes uzņēmumu.
Lai arī vairākās citās nozarēs pērn vērojams apgrozījuma pieaugums, nevienā no tām kāpums nav bijis tik straujš kā finanšu pakalpojumu darbību (izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu) jomā.
Pēc tam, kad 2020. gadā apgrozījums saruka par 14,26%, pērn atkal audzis elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares kopējais apgrozījums. "Lursoft" izpētījis, ka šajā nozarē strādājošie uzņēmumi 2021.gadā kopā apgrozīja 2,54 miljardus eiro, kas ir par 43,87% vairāk nekā 2020.gadā. Neskatoties uz šo kāpumu, nozares peļņa pēc nodokļiem bijusi par 17,41% mazāka nekā 2020.gadā, proti, pērn elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares uzņēmumi kopā pēc nodokļu nomaksas nopelnīja 205,54 milj. EUR.
Nozares līderis arī pagājušajā gadā bijis AS "Latvenergo", kas pēc apgrozījuma 2021.gadā bijis sestais lielākais uzņēmums Latvijā (592,79 milj. EUR apgrozījums un 79,52 milj. EUR peļņa 2021.gadā), savukārt saraksta septītajā pozīcijā ierindojusies AS "Latvijas Gāze", kas 2021.gadā palielināja apgrozījumu līdz 530,22 milj. EUR, vienlaikus uzņēmuma peļņa saruka līdz 74 tūkst. EUR. Jānorāda, ka elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare apgrozījuma ziņā pērn bijusi ceturtā lielākā nozare Latvijā.
Līdztekus abām iepriekš nosauktajām nozarēm, straujākais apgrozījuma kāpums pērn reģistrēts arī kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā. Jānorāda gan, ka, lai arī nozares kopējais apgrozījums 2021. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies par 34,47%, tas vēl nav apsteidzis 2019. gada rezultātu, kad nozares uzņēmumi kopā apgrozīja 57,3 milj. EUR. Gadu vēlāk, Covid-19 pandēmijas iespaidā, nozare piedzīvoja apgrozījuma kritumu par trešdaļu. Tikmēr reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozare piedzīvoja apgrozījuma kāpumu arī 2020.gadā, bet pērn kāpums izdevies jo īpaši straujš – par 33,47% –, nozarei kopumā apgrozot 750,28 milj. EUR.
Tikmēr vairumtirdzniecība, kas pēc kopējā apgrozījuma ir lielākā nozare Latvijā, 2021.gadā turpinājusi piedzīvot kritumu. Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā vairumtirdzniecības kopējais apgrozījums bija par 1,3 miljardiem mazāks nekā 2019.gadā, savukārt pērn samazinājies vēl par 125,36 milj. EUR. Neskatoties uz vairumtirdzniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā apgrozījuma kritumu, "Lursoft" apkopotie dati rāda, ka pēdējos gados nozare strādājusi ar peļņas kāpumu. Piemēram, pērn, salīdzinot ar 2020. gadu, tā bijusi pat par 58,79% lielāka, sasniedzot 705,06 milj. EUR pēc nodokļu nomaksas. Vairumtirgotājus pārstāv arī pēc apgrozījuma lielākais uzņēmums Latvijā 2021.gadā – SIA "Uralkali Trading". Uzņēmums, kura patiesais labuma guvējs ir sankciju sarakstos iekļautais Dmitrijs Mazepins, 2021.gadā palielinājis apgrozījumu par 54,85%, rādītājam sasniedzot 2,8 miljardus eiro. Pēc tam, kad 2020.gadā uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, pērn tas guvis 46,95 milj. EUR lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas. Tas SIA "Uralkali Trading" starp 2021.gada lielākajiem pelnītājiem Latvijā ierindojis 11. pozīcijā.
Atšķirībā no vairumtirdzniecības, kam pēdējos gados vērojams apgrozījuma kritums, mazumtirdzniecība vēl 2020.gadā uzrādījusi tā pieaugumu, savukārt pērn mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums bijis par 10% mazāks nekā gadu iepriekš. Pretstatā 8,33 miljardus eiro lielam apgrozījumam 2020.gadā, aizvadītajā gadā mazumtirgotāji apgrozījuši 7,48 miljardus eiro. Būtisku daļu no šīs summas veido nozares līderis SIA "Rimi Latvia", kura apgrozījums pērn pirmo reizi tā darbības vēsturē pārsniedzis 1 miljardu eiro, palielinoties līdz 1,01 mljrd EUR. Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā pēc apgrozījuma SIA "Rimi Latvia" aizvadītajā gadā ierindojies 2. vietā, savukārt 4. pozīcijā atrodams arī tā sīvākais konkurents SIA "MAXIMA Latvija", kas 2021.gadā apgrozīja 915,22 milj. EUR. "Lursoft" Multi atskaites dati rāda, ka abi uzņēmumi gadu no gada strādā ar apgrozījuma pieaugumu.
Starp TOP 5 apgrozījuma ziņā lielākajām nozarēm 2021. gadā vēl bez mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības apgrozījums sarucis arī sauszemes un cauruļvadu transporta sektoram. Salīdzinot ar 2020.gadu, sauszemes un cauruļvadu transporta nozares apgrozījums pērn samazinājies par 1,57% jeb 37,25 milj. EUR, sarūkot līdz 2,34 miljardiem eiro. Lursoft izpētījis, ka, neskatoties uz mazāku apgrozījumu, nozarei izdevies ievērojami palielināt savu peļņu, kas 2021.gadā pēc nodokļu nomaksas kāpusi par 82,2%.
Tomēr, neskatoties uz vērā ņemamo peļņas pieaugumu, sauszemes un cauruļvadu transporta uzņēmumu kopējā peļņa 86 nozaru vidū pērn bijusi vien 13. lielākā. Nozare pagājušajā gadā kopā nopelnījusi 107,36 milj. EUR, kamēr līderis – finanšu pakalpojumu darbības (izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu) – 912,75 milj. EUR.
Salīdzinot 2021.gada lielāko pelnītāju sarakstu ar 2020.gada topu, Lursoft secinājis, ka ārpus TOP 5 jaunākā saraksta palikušas divas nozares – augkopība un lopkopība, kā arī elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana.
Gadu iepriekš ar 444,02 milj. EUR peļņu saraksta 1. pozīcijā atradās vairumtirdzniecība, kas pērn sarakstā noslīdējusi uz 2. vietu, savukārt mazumtirdzniecība, nopelnot 302,01 milj. EUR, 2020.gada sarakstā atradās 2. vietā, bet jaunākajā topā atrodama 5. vietā.
Lursoft izpētījis, ka jaunākajā pelnošāko uzņēmumu TOP 5 sarakstā vairs nav atrodama augkopība un lopkopība, kas ar 263,18 milj. EUR lielu kopējo peļņu atradās augstajā 3. pozīcijā. Lauksaimniecības uzņēmumu kopējai peļņai samazinoties par 3,23%, kā arī augot citu nozaru rezultātiem, augkopība un lopkopība pērn lielāko pelnītāju sarakstā noslīdējusi uz 6. pozīciju.
Lursoft apkopotie dati atklāj, ka TOP 5 lielāko pelnītāju jaunākajā sarakstā, no līderu topa izkrītot arī elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarei, iekļuvusi nekustamo īpašumu nozare. Uzņēmumi, kas nodarbojas ar operācijām ar nekustamo īpašumu, 2021.gadā pēc nodokļu nomaksas kopā nopelnījuši 411,26 milj. EUR. Gadu iepriekš nozare starp lielākajiem pelnītājiem atradās 9. pozīcijā, savukārt pēdējā gada laikā nozares apgrozījums audzis par 21,02%.
Covid-19 pandēmijas ierobežojošo pasākumu ietekmē 2020.gadā vairākas nozares piedzīvoja ievērojamu apgrozījuma kritumu, kā arī strādāja ar būtisku peļņas kritumu vai zaudējumiem. Viena no tādām nozarēm bija ēdināšanas pakalpojumi, kas vēl 2019.gadā nopelnīja 7,85 milj. EUR, bet jau gadu vēlāk strādāja ar 16,38 milj. EUR lieliem zaudējumiem. Pērn ēdināšanas nozarei izdevies izbēgt no zaudējumiem un strādāt ar 19,72 milj. EUR peļņu. Lursoft datu atlases rezultāti atklāj, ka ar apgrozījumu, kas pārsniedz 1 milj. EUR robežu, pērn strādājuši trīs ēdināšanas uzņēmumi. To vidū ir, piemēram, SIA “Premier Restaurants Latvia”, kam Latvijā pieder vairāk nekā 10 McDonald’s ātrās ēdināšanas restorāni. To kopējais apgrozījums 2021.gadā pieauga līdz 50,65 milj. EUR, bet peļņa sasniedza 1,87 milj. EUR.
Lursoft dati rāda, ka pēc zaudējumiem 2020.gadā pērn ar peļņu izdevies strādāt arī ceļojumu birojiem un tūrisma operatoriem, savukārt izmitināšanas nozare, lai arī samazinājusi zaudējumu apjomu, turpinājusi strādāt ar negatīvu rezultātu. Lursoft pētījums atklāj, ka 2020.gadā izmitināšanas nozares kopējais apgrozījums samazinājās par 47,50%, bet pērn saruka vēl par 10%. 2020.gadā izmitināšanas nozares zaudējumi pieauga līdz 36,54 milj. EUR, bet pērn, neskatoties uz apgrozījuma kritumu, tie tomēr samazinājušies, sarūkot līdz 12,64 milj. EUR. Jānorāda, ka dažiem nozares uzņēmumiem, neskatoties uz daudzajiem darbības ierobežojumiem, 2021.gadā izdevies sasniegt lieliskus rezultātus. To vidū ir, piemēram, SIA “BBH Investments”, kam cita starpā pieder arī Baltic Beach Hotel Jūrmalā. Uzņēmums 2021.gadā kāpinājis apgrozījumu līdz 9,23 milj. EUR, bet peļņu līdz 1,67 milj. EUR. Uzņēmums norāda, ka viesnīcas vidējā noslodze vasaras mēnešos bija zemāka nekā parasti šajā periodā, ko ļoti iespaidoja aizliegums iebraukt Latvijā no citām valstīm, taču arī pēc jūlija daudzi viesi atteicās no domas par ceļošanu uz Latviju, jo nebija skaidri valstī pastāvošie epidemioloģiskie noteikumi. Tāpēc SIA “BBH Investments” bija jānodrošina viesnīcas noslodze tikai ar Latvijas iedzīvotājiem.
Pozitīva dinamika vērojama ūdens transporta nozarē. Pēc tam, kad 2019.gadā nozare nopelnīja 6,49 milj. EUR, 2020.gadā tā strādāja ar zaudējumiem, taču pagājušais gads noslēgts ar 20,35 milj. EUR peļņu pēc nodokļu nomaksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
