Foto: Publicitātes attēls
"Mēs nedrīkstam pilnībā paļauties uz pensiju sistēmu, ja vēlamies pavadīt patiešām labas vecumdienas," saka uzņēmējs un personīgo finanšu treneris Valters Vestmanis, norādot, ka pensija nav rīks, kas nodrošinās "baigo luksusa" dzīvi. Tomēr arī šo uzkrājumu, kas varētu būt lielākais dzīves uzkrājums, nedrīkst ignorēt.

"Latvijas pensiju sistēma sastāv no trim līmeņiem. Pirmais un otrais līmenis ir obligāts. Trešais ir brīvprātīgs. Obligāts nozīmē, ka dalība tajā notiek automātiski - darbā saņemam algu, no tās tiek maksātas sociālās iemaksas un daļa no tām nonāk pensiju sistēmā. Pirmajā pensiju līmenī šobrīd nonāk 14% no mūsu algas, otrajā pensiju līmenī - 6%. Kopā tas sastāda piekto daļu no mūsu algas, tāpēc ir svarīgi zināt, kas ar to notiek," saka Vestmanis.

Pirmais pensiju līmenis strādā balstoties uz solidaritātes principa — šodienas nodokļu maksātāji uztur šodienas pensionārus. Šajā līmenī neveidojas individuāls uzkrājums, bet valsts uzkrāj informāciju datubāzē par to, kurš un cik daudz iemaksas ir veicis. "Arī mūsu nākotnes pensija būs atkarīga no nākotnes nodokļu maksātājiem, jeb no demogrāfiskās situācijas valstī," skaidro finanšu eksperts, atgādinot, ka dažādas demogrāfiskās prognozes par Latvijas nākotni neparedz lielu izaugsmi.

"Tāpēc ir pensiju otrais līmenis, kas var pasargāt no demogrāfiskajām problēmām," norāda eksperts. Otrajā pensiju līmenī katram veidojas individuāls uzkrājums. Šos kontus pārvalda kāds no līdzekļu pārvaldītājiem (piemēram, bankas vai pensiju fondi), kas šos līdzekļus iegulda finanšu tirgos, lai nopelnītu vairāk, par to paņemot komisijas maksu.

"Trešais pensiju līmenis ir brīvprātīgs. Tas strādā līdzīgi kā otrais pensiju līmenis — izvēlamies fondu, plānu un veicam uzkrājumu savai nākotnei. Iemaksu apmēru un biežumu nosakām paši," skaidro finanšu treneris, norādot, ka viena no priekšrocībām šim līmenim ir, ka no iemaksātās summas caur nodokļu deklarāciju ir iespējams atgūt no valsts līdz pat 20% gadā.

"Šobrīd statistika rāda, ka katrs otrais pensionārs dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Lai vecumdienās nenonāktu finansiālā stresā, ir jāiekrāj ievērojamas summas. Sākot to darīt laicīgi, tas nav tik sarežģīti," saka eksperts, uzsverot, ka sākt iekrāt var ar 20 eiro.

Nākamajos rakstos un video apskatīsim dažādus aspektus par šo tēmu padziļinātāk.
Šo video piedāvā programma "Neatkarīgais investors" sadarbībā ar "Delfi Bizness", lai skaidrotu, kā efektīvi krāt un ieguldīt, dzīvojot Latvijā. Seko mūsu jaunumiem "Delfi" portālā un pieseko YouTube kanālam "Finansiālā neatkarība", kurā pieejama noderīga informācija par dažādiem finanšu, pensiju, biznesa un pašizaugsmes jautājumiem. Ja tevi interesē attīstīt ieguldīšanas prasmes, dodies šeit, lai reģistrētos bezmaksas ieguldīšanas vebināram, kuru jau drīzumā vadīs Toms Kreicbergs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!