Ekonomists: kritums pārtikas tirdzniecībā norāda uz pietiekami sarežģītu ekonomisko situāciju

Pērn mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā eiro izteiksmē ir pieaudzis par vairāk nekā 20%, taču tēriņu pieaugums pamatā ir noticis inflācijas dēļ, viņš saka. Pagājušā gada decembrī cenu pieauguma ietekme bija izteikti jūtama, un mazumtirdzniecībā pārdotais fiziskais preču apjoms bija par 0,3% zemāks nekā 2021. gada decembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. "Faktiski maksājam vairāk par to pašu, lai arī 2022. gadā kopumā mazumtirdzniecībā pārdotais preču apjoms pieauga par 4,2%," piebilst eksperts.

2022. gada decembrī salīdzinājumā ar 2021. gada decembri Latvijā pieauga degvielas (+10,9%), apģērbu (+8,9%), atpūtas preču (+13,4%) un IT ierīču (+10,8%) tirdzniecība, savukārt samazinājās pārtikas (-5,8%) un elektroierīču (-4,2%) tirdzniecība, kā arī tirdzniecība internetā (-10,5%). "Šajos rādītājos joprojām ir redzama pandēmijas un Covid-19 ierobežojumu ietekme 2021. gada nogalē, taču kritums pārtikas tirdzniecībā norāda uz pietiekami sarežģītu ekonomisko situāciju. Cenas ir augušas straujāk nekā ienākumi, un tuvu ne visiem ir uzkrājumi, ar ko amortizēt cenu kāpuma ietekmi. Tādēļ mainās iedzīvotāji paradumi un patēriņa grozs – izvēlamies lētākas preces. Tā rezultātā, lai arī pārtikas cenu inflācija decembrī sasniedza 29%, mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē pārtikas veikalos pieauga tikai par 16%," skaidro Āboliņš.

Arī šogad būtisku pieaugumu Latvijas mazumtirdzniecībā, visticamāk, neesot pamata gaidīt. "Pērn Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir mazinājusies, ko Covid-19 laika uzkrājumi un neliels patēriņa kreditēšanas pieaugums nespēj pilnībā kompensēt. Tāpat inflācija Latvijā joprojām ir augsta, un faktiski tikai decembra rēķinos pilnībā redzam augsto energoresursu cenu ietekmi. Labā ziņa gan ir tā, ka gāzes un elektrības cenas krīt, un, ja šīs tendences saglabājas, tad siltumenerģijas cenas gada otrajā pusē mazināsies," pauž ekonomists.

Viņš norāda, ka darba tirgū situācija joprojām ir laba, un darba algas Latvijā šogad noteikti augs. Tomēr pieaugums, visticamāk, nebūs īpaši lielāks kā iepriekšējos gados. Lielākajos eksporta tirgos ir gaidāma recesija, un uzņēmumi ir piesardzīgi, jo ekonomikas izaugsmes perspektīvas joprojām ir ļoti neskaidras. Tādēļ šogad kopumā Latvijas iedzīvotāju pirktspēja, visticamāk, nepieaugs, un mazumtirdzniecības apjomi Latvijā varētu pat nedaudz sarukt.