Ar Krievijas sākto karu Ukrainā saistītais energoresursu – naftas produktu, dabasgāzes un elektrības – sadārdzinājums, kas 2022. gadā satricināja pasauli, Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem pērn izmaksājis 1,7 miljardus eiro jeb aptuveni 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
To trešdien Latvijas Bankas (LB) Ekspertu sarunās "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" norādīja bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
To trešdien Latvijas Bankas (LB) Ekspertu sarunās "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" norādīja bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Energoresursu sadārdzinājuma izmaksas Latvijas ekonomikai bijušas ievērojamas, tomēr tās ir nedaudz mazākas nekā sākotnēji gaidīts, daļēji siltās ziemas, kā arī dabasgāzes cenas stabilizēšanās ietekmē. 2022. gada septembrī "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš "Delfi Bizness" prognozēja, ka dabasgāzes imports vien Latvijas valstij pie tā brīža cenām (ap 200 eiro par MWh 2022. gada septembrī) varētu izmaksāt 2-3 miljardus eiro iepriekšējo aptuveni 300 miljonu eiro vietā.
Valsts atbalsts daļēji kompensēja šo sadārdzinājumu, tādējādi mazinot ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, tomēr izaugsme tāpat ir kļuvusi lēnāka.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
