Foto: Pixabay

Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru veikusi izvērtējumu par patieso labuma guvēju reģistra pieejamības ikvienai personai tiesisko regulējumu, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas pērnā gada novembra sprieduma atziņas.

TM eksperti, izvērtējot ES Tiesas spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi.

"Eiropas Savienības Tiesas spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora vidi, mazina korupcijas riskus, nodrošina sankciju ieviešanu, tādējādi stiprinot mūsu valsts stabilitāti un drošību," saka tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

Latvijā PLG pieejamības juridisko pamatu nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums un Sankciju likums. Brīva pieeja informācijai par PLG Latvijā tiek nodrošināta, lai sasniegtu plašāku leģitīmo mērķu klāstu nekā tas ticis vērtēts ES Tiesas spriedumā. Līdz ar to spriedumā paustās atziņas neaptver pilnībā Latvijas tiesisko situāciju, skaidro TM. Turklāt Uzņēmumu reģistrs savus publiskos reģistrus atvēra jau pirms Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas pieņemšanas, kuras normu par PLG datu vispārpieejamu piekļuvi ES Tiesa atzina par spēkā neesošu.

Ērtā piekļuve informācijai par PLG nodrošina drošu darījumu vidi Latvijā, kā arī ir nepieciešama Sankciju likumā noteikto prasību izpildei, kur likumdevējs ir paredzējis pienākumu pārliecināties cita starpā par pretendenta PLG.

Sankciju likums paredz, ka ikvienam ir pienākums pārliecināties, vai esošajam vai iecerētajam darījuma partnerim – attiecīgajai fiziskai vai juridiskai personai (vai to faktiskajiem īpašniekiem) nav piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Līdz ar to ikvienai personai ir jāveic savu potenciālo darījumu partneru pārbaude, kas nozīmē, ka informācijai par PLG ir jāpiekļūst ļoti plašai sabiedrības daļai, kura ietver ikvienu sabiedrības locekli. Tas attiecas arī uz kapitāla daļu atsavināšanas darījumiem un sankcijām personu tiesībām dibināt juridiskās personas un reģistrēt darījuma attiecības.

Līdz ar to ikviena sabiedrības locekļa piekļuvei informācijai par PLG ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas sankcijas. Ņemot vērā, ka sankcijas ir ārpolitisks instruments, ko valstis un starptautiskās organizācijas izmanto, lai vērstos pret starptautiskā miera, drošības un tiesiskuma apdraudējumu, secināms, ka Sankciju likuma prasību izpilde un Latvijai saistošo nacionālo un starptautisko sankciju ievērošana ir nepieciešama, lai novērstu draudus arī Latvijas drošībai.

Gadījumā, ja ziņu par PLG nepieejamības dēļ ir notikusi sankciju apiešana vai pārkāpšana, tad sekas tiek radītas ne tikai tiesiskā darījuma dalībniekam, bet arī sabiedrībai kopumā, tā kā faktiski tiek radīta labvēlīga situācija sankcijām pakļautajai personai, kura citādi, iespējams, nesaņemtu attiecīgos finanšu līdzekļus, preces vai pakalpojumus.

Arī naudas atmazgāšana, korupcija un krāpšana bieži vien ir saistīta ar sarežģītām un nepārskatāmām korporatīvo īpašumtiesību struktūrām, un to nolūks ir trešajām personām sarežģīt naudas plūsmu izsekošanu, slēpt personas, kas gūst labumu no šādas struktūras, kā arī slēpt patieso darījuma vai juridiskās personas izveidošanas mērķi. No vienas puses, PLG identifikācijas mērķis ir pārliecināties, ka persona zina, ar ko patiesībā tiek nodibinātas darījuma attiecības, tādā veidā mazinot biznesa riskus, savukārt, no otras puses, tas ir līdzeklis, lai veicinātu uzticēšanos juridisko personu veiktajiem darījumiem, finanšu sistēmai un uzņēmējdarbības videi kopumā, tādējādi aizsargājot citu personu tiesības. Tādēļ patiesas informācijas par PLG, kuru UR pirms reģistrācijas ir pārbaudījis, ir būtiska nozīme atklātas biznesa vides nodrošināšanai.

Izvērtējot kaitējumu, kas informācijas par PLG publicēšanas gadījumā tiek radīts fiziskajām personām, TM secina, ka iesaistīšanās komercdarbībā pati par sevi nav uzskatāma par tik būtiski aizsargājamu privātās dzīves sastāvdaļu. Personas, iesaistoties atklātā saimnieciskā darbībā, reģistrējot komersantu, nevar cerēt un paļauties, ka šīs ir ziņas, kuras netiek izpaustas citām personām vai nedrīkst nonākt citu personu rīcībā. Tāpat, ja vispārpieejamā reģistrā tiek atklāti dalībnieku dati, tad nav īpaši tiesiski aizsargājama PLG interese nebūt norādītam PLG reģistrā. Interese neatklāt savu identitāti varētu drīzāk liecināt par juridiskas personas izmantošanu prettiesiskiem mērķiem.

Attiecīgi UR prakse nemainās - informācijas pieejamība par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem tiek nodrošināta līdzšinējā apjomā, tas ir, Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv, pakalpojumā "sistēma sistēmā" (API servisos), un tiek nodota Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotājiem.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!