Foto: LETA

Satiksmes ministrija (SM) izvērtēs, vai Autotransporta direkcijas (ATD) bijusī valde rīkojusies kā atbildīgs un rūpīgs saimnieks reģionālo pārvadājumu iepirkuma organizēšanā un līgumu slēgšanā, bet satiksmes ministram Jānim Vitenbergam (NA) izvērtējuma rezultāti divu mēnešu laikā būs jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) izskatīšanai, teikts šodien valdībā uzklausītajā informatīvajā ziņojumā "Par iespēju pirms termiņa izbeigt ar SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", AS "Liepājas autobusu parks" (LAP) un AS "Nordeka" noslēgtos iepirkuma līgumus pasažieru reģionālo pārvadājumu jomā, piedzīt zaudējumus un nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu".

MK otrdien skatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu. Tajā teikts, ka ATD nav līgumiski atrunātu tiesību vienpusēji izbeigt ar pārvadātājiem noslēgtos līgumus pirms termiņa, pamatojoties uz Konkurences padomes (KP) lēmumu vai tajā konstatēto aizliegtās vienošanās īstenošanu starp pārvadātājiem.

Līgumu var izbeigt jebkurā laikā pēc pušu rakstiskas vienošanās, tāpēc ATD ir vērsusies pie pārvadātājiem ar piedāvājumu noslēgt ar ATD vienošanos par līgumu pirmstermiņa izbeigšanu, izbeidzot noslēgtos līgumus brīdī, kad ATD būs izvēlējusies citu pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus līgumos minētajos reģionālās nozīmes maršrutos, un izvēlētais pakalpojuma sniedzējs būs gatavs uzsākt pakalpojuma nodrošināšanu.

Pārvadātāji norādījuši, ka pārsūdzēs KP lēmumu un gala atbildi par iespēju pirms termiņa izbeigt līgumus sniegs, ja no ATD puses tiks ievērtētas visas tiesiskās un ekonomiskās sekas, kas saistītas ar līgumu pirmstermiņa izbeigšanu un tieši īpašumā esošo autobusu pārņemšanu, saistības pret autobusu kreditētājiem, kompensējot līdzšinējo ieguldījumu autobusu iegādē, tostarp samaksāto avansa maksājumu daļu, finansēšanas izdevumus, piemēram, samaksātās komisijas maksas, procentus, un citus pamatoti veiktus ieguldījumus un izdevumu daļu, kuru pārvadātāji neatgūs līgumu pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā.

Karteļa lietā iesaistītie uzņēmumi lūdz sniegt skaidrojumu, vai ATD būtu gatava atlīdzināt negūto peļņu saprātīgā apmērā. Savukārt ATD ir vērsusies pie pārvadātajiem ar lūgumu iesniegt detalizētu un pamatotu izdevumu un ieņēmumu aprēķinu, par kuru atgūšanu uzstāj pārvadātāji, teikts atbildes vēstulē.

Lai gan šobrīd pārvadātāji vēl nav iesnieguši detalizētas aplēses par summām, kuras vēlētos atgūt līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā, ATD aprēķini liecina, ka summa, ko pārvadātāji vēlētos atgūt varētu būt 70,28 miljoni eiro.

Informatīvajā ziņojumā paredzēts, ka jāturpina sarunas ar pārvadātājiem par līgumu pirmstermiņa izbeigšanu uz savstarpējās vienošanās pamata. Savukārt ATD veiks līgumu individuālu izvērtējumu un analizēs iespējas vienpusēji izbeigt noslēgtos līgumus.

Tāpat ATD veiks objektīvas aplēses par zaudējumiem, kas radīti konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā.

Savukārt SM kā ATD kapitāla daļu turētāja izvērtēs, vai ATD valde rīkojusies kā atbildīgs un rūpīgs saimnieks informatīvā ziņojuma par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.–2030.gadam sagatavošanas procesā un ar to saistītā atklātā konkursa “Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam” organizēšanā un līgumu slēgšanā, un Vitenbergam izvērtējuma rezultātus divu mēnešu laikā būs jāiesniedz izskatīšanai MK.

Jau vēstīts, ka KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - AS LAP, AS "Nordeka" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss". Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, "Nordeka" - 637 600 eiro apmērā, bet "Latvijas sabiedriskajam autobusam" - 474 600 eiro apmērā.

Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos ATD organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.

KP secinājusi, ka LAP, "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskais autobuss", lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai - 15 miljoni kilometru gadā, - savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos - individuāli vai veidojot apvienības.

Tāpat ziņots, ka visi trīs uzņēmumi šo KP lēmumu ir pārsūdzējuši tiesā.

LAP apgrozījums 2021.gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc KP 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (LPV) (33%) ģimenēm.

"Nordeka" apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt "Latvijas sabiedriskais autobuss" 2021.gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes - līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. "Latvijas sabiedriskais autobuss" pieder SIA "B-Bus", kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam "PTC Consulting". Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!