Nemaz nerunājot par kaitējumu iedzīvotāju veselībai, kriminālās situācijas pasliktināšanos un citiem aspektiem, valsts ik gadu zaudē simtiem miljonus eiro, jo cilvēki slīgst dzeršanas purvā un atgriezt atpakaļ ikdienas dzīvē un darba gaitās šos cilvēkus bieži vien vairs nav iespējams.
Vai iekasētie akcīzes nodokļa ieņēmumi un alkohola ražotāju iemaksas budžetā atsver šo ilgtermiņa kaitējumu?
Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Latvijas dzertgriba", kurā stāstām par alkoholismu Latvijā un grādīgo dzērienu ietekmi uz cilvēku dzīvēm.
Straujš kāpums
Situācija saistībā ar alkohola lietošanu Latvijā pasliktinās un kļūst aizvien kritiskāka – mūsu valsts alkohola lietošanas ziņā ieņem līderpozīcijas ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par alkohola patēriņu tās dalībvalstīs. Kā liecina dati, 20 gadu laikā Latvija bijusi viena no retajām valstīm, kurās alkohola patēriņš ir pieaudzis ārkārtīgi strauji – daudzās valstīs šajā laikā apjomi ir sarukuši.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
